Atšķirības starp "Reihstāgs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(30 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Reihstāgs''' (vāc. ''Reichstag'' no ''Reich'' - "valsts" + ''Tag'' - "diena") - atkarībā no konteksta: '''1.''' Augstākās [[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s sapulce [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] zemēs agrās [[monarhija]]s laikā (kurā kopš XIII gs. piedalījās arī [[pilsētniecība]]s pārstāvji). '''2.''' [[Ziemeļvācu savienība]]s [[parlaments|parlamenta]] apakšpalāta 1867.-1871. gados. '''3.''' [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]] parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - [[Bundesrāts]]), vēlēta pārstāvniecības likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. '''3.''' [[Veimāras republika]]s laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. '''4.''' [[Trešais reihs|Trešajā reihā]] parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.
+
'''Reihstāgs''' (vāc. ''Reichstag''; ''des Reiches gemeinder Tag'' - valsts [pārstāvju] kopīgā diena) - atkarībā no konteksta:  
 +
* '''1.''' Augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas Vācu impērijā]]. Izveidots 1495. gadā, lai līdzsvarotu varu un nodrošinātu ķeizara likumu ievērošanu valstī, lai atvieglotu zvērēšanu, impērijas [[Zemes miers|zemes mieriem]] stājoties spēkā. Nosaukums ir vāc. ''des Reiches gemeinder Tag'' (impērijas [pārstāvju] kopīgā diena) saīsinājums "Reichstag".
 +
* '''2.''' [[Ziemeļvācu savienība]]s (''Norddeutscher Bund'') [[parlaments|parlamenta]] apakšpalāta 1867.-1871. gados.  
 +
* '''3.''' [[Vācijas impērijas Reihstāgs]]
 +
* '''4.''' [[Veimāras republikas Reihstāgs]]
 +
* '''5.''' [[Vācija]]s parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.
  
−
==== Nosaukums citās valodās: ====
+
== Literatūra par šo tēmu ==
−
 
 
−
* '''krieviski:''' ''Рейхстаг''
 
−
 
 
−
== Literatūra ==
 
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
 +
* Vācijas impērijas konstitūcija (1871.) // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 194. lpp.
 +
----
 +
* Peter Claus Hartmann. Das Heilige Römische Reich deutscher Nation in der Neuzeit 1486–1806. - Stuttgart, 2005, ISBN 3-15-017045-1
 +
* Axel Gotthard. Das Alte Reich 1495–1806. - Darmstadt, 2003, ISBN 3-534-15118-6
 +
* Heinz Angermeier. Das alte Reich in der deutschen Geschichte. Studien über Kontinuitäten und Zäsuren. - München, 1998, ISBN 3-486-55897-8
 +
* Hans Fenske. Deutsche Verfassungsgeschichte. Vom Norddeutschen Bund bis heute. - Berlin, 1993, S. 13-16
 +
* Hans-Ulrich Wehler. Deutsche Gesellschaftsgeschichte. Dritter Band: Von der deutschen Doppelrevolution bis zum Beginn des ersten Weltkrieges. 1849-1914. - München, 1995, S. 303
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://mdz1.bib-bvb.de/cocoon/reichstag/reihe01.html Reichstag des Norddeutschen Bundes. Protokolle des 1867 / Digitale Bibliothek - Münchener Digitalisierungszentrum]
 +
* [http://www.reichstagsprotokolle.de/rtbiauf.html Reichstag (Norddeutscher Bund/Zollparlamente) 1867-1895]
 +
* [http://www.verfassungen.de/de/de67-18/wahlgesetz69.htm Wahlgesetz für den Reichstag des Norddeutschen Bundes vom 31. Mai 1869]
 +
* [http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/index_aufruf.php?url_home_unten=http%3A%2F%2Fwww.lwl.org%2Fwestfaelische-geschichte%2Fportal%2FInternet%2Ffinde%2FlangDatensatz.php%3FurlID%3D836%26url_tabelle%3Dtab_quelle Verfassung des Norddeutschen Bundes]
 +
* [http://www.documentarchiv.de/nzjh/ndbd/verfndbd.html Verfassung des Norddeutschen Bundes vom 16. April 1867. / documentArchiv.de]
 +
* [http://resikom.adw-goettingen.gwdg.de/projekt.php Höfe und Residenzen im spätmittelalterlichen Reich. Ein Handbuch. / gefördert von der Fritz Thyssen Stiftung]
 +
* [http://www.ahf-muenchen.de/Forschungsberichte/Jahrbuch1997/Angermeier.shtml H.Angermeier, E.Meuthen und E.Wolgast. Die Reichstagsakten-Edition. Zum Stand des Forschungsunternehmens der Historischen Kommission bei der Bayerischen Akademie der Wissenschaften.]
 +
----
 
* [http://bse.sci-lib.com/article096304.html Значение слова "Рейхстаг" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://bse.sci-lib.com/article096304.html Значение слова "Рейхстаг" в Большой Советской Энциклопедии]
 +
* [http://bibliotekar.ru/ber/113.htm Рейхстаг - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона]
  
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
 
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]

Pašreizējā versija, 2011. gada 13. marts, plkst. 09.05

Reihstāgs (vāc. Reichstag; des Reiches gemeinder Tag - valsts [pārstāvju] kopīgā diena) - atkarībā no konteksta:

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
  • Vācijas impērijas konstitūcija (1871.) // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 194. lpp.
  • Peter Claus Hartmann. Das Heilige Römische Reich deutscher Nation in der Neuzeit 1486–1806. - Stuttgart, 2005, ISBN 3-15-017045-1
  • Axel Gotthard. Das Alte Reich 1495–1806. - Darmstadt, 2003, ISBN 3-534-15118-6
  • Heinz Angermeier. Das alte Reich in der deutschen Geschichte. Studien über Kontinuitäten und Zäsuren. - München, 1998, ISBN 3-486-55897-8
  • Hans Fenske. Deutsche Verfassungsgeschichte. Vom Norddeutschen Bund bis heute. - Berlin, 1993, S. 13-16
  • Hans-Ulrich Wehler. Deutsche Gesellschaftsgeschichte. Dritter Band: Von der deutschen Doppelrevolution bis zum Beginn des ersten Weltkrieges. 1849-1914. - München, 1995, S. 303

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Reihstāgs&oldid=32787"