Atšķirības starp "Džizja" versijām
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Džizja''' (ar. جزية - "mesli") - [[galvasnauda]] [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]], ko naudā vai natūrā maksāja nemusulmaņi | + | '''Džizja''' (ar. جزية - "mesli") - [[galvasnauda]] [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]], ko naudā vai natūrā maksāja nemusulmaņi par īpašuma neaizskaramību un likuma aizsardzību. Maksas lielums tika noteikts, atkarībā no maksātāja sociālā statusa un nemainījās tā dzīves laikā; tika iekasēta 1-2 reizes gadā (to nevajadzēja maksāt pusaudžiem un sirmgalvjiem, vergiem slimajiem - ''džizju'' pienākums maksāt tikai tiem, kas spējīgi ar ieročiem rokā stāties pretī musulmaņiem). Sākotnēji tie bija vienkārši iekarotas zemes iedzīvotāju maksāti [[mesli]] (nāk no [[Muhameds, Dieva pravietis|Muhameda]] līguma ar Nadžranas pilsētas kristiešiem par mesliem, kuru maksāšana nodrošinās tiem mieru un aizsardzību). Paplašinoties arābu iekarotajai teritorijai, ''džizja'' sākotnēji tika noteikta kā 4 zelta vai 40 sudraba [[Dirhems|dirhemi]], bet laika gaitā, atkarībā no laika un vietas, summa varēja mainīties - izplatītākais variants bija, ka turīgie maksāja 48, vidēji turīgie - 24, bet nabadzīgie - 12 dirhemus gadā. Dažādās islama zemēs, atkarībā no dominējošās [[mazhaba]]s, atšķīrās viedoklis par to, uz ko šis nodoklis attiecināms. Abu Hanifa mācīja, ka to iekasē tikai no [[Grāmatas ļaudis|Rakstu ļaudīm]] un arābu pagāniem, savukārt nearābu pagāniem jāpieņem islamu. Aš-Šafijs uzskatīja, ka tas attiecas tikai uz rakstu ļaudīm, bet Maliks ibn Anass uzskatīja, ka to jāmaksā visiem nemusulmaņiem. Arī jautājums par to, vai garīdzniekiem jāmaksā, variējās - vieni uzskatīja, ka ir jāmaksā, citur tos no nodokļa atbrīvoja. Personai konvertējoties [[Islams|islamā]], ''džizju'' vairs nevajadzēja maksāt. |
| + | |||
| + | XVIII gs. beigās [[Osmanu impērija|Osmanu impērijā]] ''džizja'' saplūda ar [[Haradžs|haradžu]]. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 11. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| − | * [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/304125/jizya Jizya // | + | * [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/304125/jizya Jizya // Britannica Online Encyclopedia] |
---- | ---- | ||
* [http://www.eslam.de/begriffe/s/schutzsteuer.htm Schutzsteuer (dschizya) // // Enzyklopädie des Islam] | * [http://www.eslam.de/begriffe/s/schutzsteuer.htm Schutzsteuer (dschizya) // // Enzyklopädie des Islam] | ||
| 18. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/islam/243/Джизья Джизья // Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/islam/243/Джизья Джизья // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Nodokļi]] |
Pašreizējā versija, 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 09.02
Džizja (ar. جزية - "mesli") - galvasnauda Arābu kalifātā, ko naudā vai natūrā maksāja nemusulmaņi par īpašuma neaizskaramību un likuma aizsardzību. Maksas lielums tika noteikts, atkarībā no maksātāja sociālā statusa un nemainījās tā dzīves laikā; tika iekasēta 1-2 reizes gadā (to nevajadzēja maksāt pusaudžiem un sirmgalvjiem, vergiem slimajiem - džizju pienākums maksāt tikai tiem, kas spējīgi ar ieročiem rokā stāties pretī musulmaņiem). Sākotnēji tie bija vienkārši iekarotas zemes iedzīvotāju maksāti mesli (nāk no Muhameda līguma ar Nadžranas pilsētas kristiešiem par mesliem, kuru maksāšana nodrošinās tiem mieru un aizsardzību). Paplašinoties arābu iekarotajai teritorijai, džizja sākotnēji tika noteikta kā 4 zelta vai 40 sudraba dirhemi, bet laika gaitā, atkarībā no laika un vietas, summa varēja mainīties - izplatītākais variants bija, ka turīgie maksāja 48, vidēji turīgie - 24, bet nabadzīgie - 12 dirhemus gadā. Dažādās islama zemēs, atkarībā no dominējošās mazhabas, atšķīrās viedoklis par to, uz ko šis nodoklis attiecināms. Abu Hanifa mācīja, ka to iekasē tikai no Rakstu ļaudīm un arābu pagāniem, savukārt nearābu pagāniem jāpieņem islamu. Aš-Šafijs uzskatīja, ka tas attiecas tikai uz rakstu ļaudīm, bet Maliks ibn Anass uzskatīja, ka to jāmaksā visiem nemusulmaņiem. Arī jautājums par to, vai garīdzniekiem jāmaksā, variējās - vieni uzskatīja, ka ir jāmaksā, citur tos no nodokļa atbrīvoja. Personai konvertējoties islamā, džizju vairs nevajadzēja maksāt.
XVIII gs. beigās Osmanu impērijā džizja saplūda ar haradžu.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 207. lpp.
- Daniel C. Dennett. Conversion and the Poll Tax in Early Islam. - Harvard University Press, 1950
- Bat Ye'or. The Decline of Eastern Christianity under Islam. From Jihad to Dhimmitude. Seventh-Twentieth Century. - Fairleigh Dickinson University Press: Madison/Teaneck, NJ, 1996
- Choudhury Masudul Alam, Abdul Malik Uzir. The Foundations of Islamic Political Economy. - The Macmillan Press: Hampshire, 1992
Resursi internetā par šo tēmu
- Schutzsteuer (dschizya) // // Enzyklopädie des Islam
- Was ist die Dschizya? - Islamisches Zentrum Schwerin
