Galvasnauda

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Galvasnauda jeb kapitācija (viduslat. capitatio, an. poll tax; tax; head tax; capitation tax, vc. Kopfgeld; Kopfsteuer, fr. capitation; prestation, kr. подушная подать; поголовная подать) - no personām iekasējams tiešais nodoklis, neatkarīgi no to īpašuma apmēra vai ienākumiem. Pirmās liecības par šādu nodokli ir no Senās Ķīnas XII gs. p.m.ē. Eiropā šis nodoklis mantots no Senās Romas (tributum in capita), kuras nodokļu sistēma lielā mērā ietekmēja nodokļus jaunajās barbaru valstīs pēc Romas sabrukuma, plaši izplatīts viduslaikos un jaunajos laikos (sāka atcelt XIX gs. sākumā).

Krievijas impērijā ieviests 1724. gadā (80 kapeikas gadā), ar to apliekot visus nodokļus maksājošo iedzīvotāju kategoriju vīriešus neatkarīgi no vecuma (XVIII gs. beigās šis nodoklis deva valsts kasei līdz 50% visu ienākumu). 1775 . gadā no tā atbrīvoja tirgotājums, kas maksāja procentus no sava kapitāla. Nodokli pakāpeniski samazināja līdz 74 kapeikām, tad līdz 70 kapeikām gadā (līdz 1782. gadam vecticībnieki maksāja divkāršā apmērā), taču jau 1794. gadā nodokli palielināja līdz 1 rublim gadā (1867. gadā galvasnaudas lielums variējās no 1 rubļa 15 kapeikām līdz 2 rubļiem 61 kapeikai). 1863. gadā no galvasnaudas atbrīvoja vēl vairākaspavalstnieku kategorijas (piem. muižniecība, goda pilsoņi). Impērijas Rietumu daļā tas pastāvēja līdz 1887. gadam (Sibīrijā turpināja iekasēt), bet 1899. gadā atcelts visā valstī.

Skat. arī: galvasnaudas nemieri, galvasmaksa

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.
  • Dibašs Boguslavs. Inflantijas zemes 1676. gada galvasnaudas nodokļa reģistrs. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2002. Nr.3., 152.-179. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu