Atšķirības starp "Adživika" versijām

Pašreizējā versija, 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 13.33

Adživika (sanskr. Ājīvika) - materiālistiskās filosofijas virziens, skola Senajā Indijā, neatzina dvēseles pastāvēšanu, izveidojusies kur laikā ap VI-V gs.p.m.ē. miju un pastāvējusi līdz XIV gs. Sākotnēji adživikas sekotāji bijuši saistīti ar budismu un, iespējams, bijusi kāda no tā sektām, jo pirmo reizi pieminēta agrīnajos budisma kanoniskajos tekstos. Pamatā bija atomisma koncepcija, kas noteica citas šīs skolas idejas un priekšstatus. Saskaņā ar adživikas mācību, pastāv 4 atomu veidi, kas veido 4 dabas stihijas: zemi, ūdeni, uguni un gaisu. Visi atomi spēj savstarpēji savienoties, veidojot visdažādākās kombinācijas, spēj pārvietoties jebkurā virzienā. "Dzīvība" ir tas, kas uztver, izzina atomu savienojumus. Atomu veidi un dzīvība veido 5 būtības, kas veido visu pastāvošo. Priekšmetu un ķermeņu īpašības atkarīgas no tā, no kādiem atomiem sastāv, cik liels ir to blīvums noteiktā tilpuma vienībā un kādā veidā tie savstarpēji savienojušies. Liktenis nav atkarīgs no gribas, bet strikti pakļauts visuma likumam nijati ("ierobežojumi"). Ziņas par šī virziena koncepcijām saglabājušās tikai tā oponentu - budistu un džainistu, - tekstos, ļoti fragmentāras un iespējams, izkropļotas.

Literatūra

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 8. lpp.

• Basham A.L. History and doktrines of the Ajivika. - Moltilal Banarsidass Publications, Delhi, 2002, ISBN 81-208-1204-2
• Aiyaswami Sastri N. Shramana or Non-Brahmanical Sects. / The Cultural Heritage of India, Bd. 1: The Early Phases. / hrsg. Sarvepalli Radhakrishnan. - Calcutta, 1970, S. 389-399

Resursi internetā par šo tēmu

• Ajivikas: doctrines, history, symbols, adherents. / Division of Religion and Philosophy. University of Cumbria