Atšķirības starp "Vindelbands Vilhelms" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 444. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 444. lpp. | ||
* Rietumeiropas filozofija 14.-18. gs. : māc. līdzeklis / sast. J.Rozenvalds. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2000. - 268 lpp. ISBN 9984-04-513-7 | * Rietumeiropas filozofija 14.-18. gs. : māc. līdzeklis / sast. J.Rozenvalds. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2000. - 268 lpp. ISBN 9984-04-513-7 | ||
| + | * Kentaurs XXI : kulturoloģisks žurnāls. Nr.42 (2007.g. aprīlis) Skatiens kultūrā. - Minerva: Rīga, 2007. - 205 lpp. ISSN 1019-5351 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 10. jūnijs, plkst. 13.18
Vilhelms Vindelbands (Wilhelm Windelband, 1848.-1915.) - vēstures filosofs, naokantisma Bādenes skolas izveidotājs.
Darbojās filosofijas vēstures, loģikas, ētikas un vērtību teorijas sfērā. Filosofijas vēstures gaitu aplūkoja no kantisma viedokļa. Centās pamatot atšķirību, kāda pastāv starp dabas zinātņu un sociālo zinātņu metodēm. Uzskatīja, ka dabas zinātnes ir "nomotētiskas", t.i. tās pēta vispārīgos likumus, turpretī sociālās zinātnes ir "idiogrāfiskas", t.i. aplūko īpašo, atsevišķo. Savā runā “Vēsture un dabaszinātne”, kuru Vindelbands teica 1894. gadā, stājoties Strasburgas universitātes rektora amatā, viņš norādīja uz vēstures (sociālo jeb kultūras) zinātņu un dabaszinātņu stingru dihotomiju un principiālu atšķirību. Abas zinātnes ir pieredzes zinātnes, bet empīriskos faktus izmanto principiāli atšķirīgi. Pēc V.Vindelbanda domām, dabas pētnieks saskata novērojumā atsevišķā objektā vienīgi zināma likuma specifisku gadījumu. Atsevišķā un īpašā konstatējums viņam noder tikai par līdzekli viņa īstās atziņas mērķa sasniegšanai, proti, vispārīgu attiecību izprašanai un likumu atskāršanai. Vēsturnieks turpretim paliek pie īpatnējā, vienreizīgā, uzskatāmā; par savu uzdevumu viņš saskata no jauna atdzīvināt ideālā klātesamībā pagātnes tēlus visā to individuālajā savdabībā. Dabas zinātnieks mēģina abstrahēties no uzskatāmi dotajām atsevišķajām jutekliskajām lietām, kas rodas un iznīkst, lai izprastu likumus, kas valda visā notiekošajā. Vēsturnieks turpretim ar mīlestību iedziļinās konkrētajā un laicīgajā, un tas, ko viņš sniedz, ir cilvēku dzīves ainas visā viņu savdabīgo izveidojumu bagātībā, uzglabātas viņu pilnajā individuālajā dzīvumā. Zināmākie darbi ir "Seno laiku filozofijas vēsture" (1888.), "Jauno laiku filozofijas vēsture" (2 sēj., 1878.-1880.), "Prelūdijas" (1884.), "Vēsture un dabas zinātnes" (1894.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 444. lpp.
- Rietumeiropas filozofija 14.-18. gs. : māc. līdzeklis / sast. J.Rozenvalds. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2000. - 268 lpp. ISBN 9984-04-513-7
- Kentaurs XXI : kulturoloģisks žurnāls. Nr.42 (2007.g. aprīlis) Skatiens kultūrā. - Minerva: Rīga, 2007. - 205 lpp. ISSN 1019-5351
