Atšķirības starp "Volfs Kristians" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:Wolff.jpg|right|thumb|200px|]] |
| − | '''Kristians | + | '''Kristians Volfs''' (''Christian, Freiherr von Wolff'', 1679.-1754.) - [[barons]], filosofs, [[apgaismotājs]], [[sholastika]]s sistematizētājs un modernizētājs, [[Leibnics Gotfrīds Vilhelms|Leibnica]] mācības sistematizētājs un popularizētājs. |
| − | + | [[Dabiskās tiesības|Dabisko tiesību]], starptautisko tiesību un matemātikas profesors Halles universitātē. Galvenais darbs - "Loģika jeb saprātīgas domas par cilvēka prāta spējām" (1712.). | |
Atmetot Leibnica mācības dialektiskos elementus, mācīja metafizisku teleoloģismu, saskaņā ar kuru esamības vispārējā sakarība, tās harmonija izskaidrojama ar mērķiem, kurus nospraudis Dievs. Savas mācības pamatā lika racionālistiskas dedukcijas metodi, ar kuras palīdzību visas filosofijas patiesības tika reducētas uz formālās loģikas likumiem (uz pretrunas likumu). | Atmetot Leibnica mācības dialektiskos elementus, mācīja metafizisku teleoloģismu, saskaņā ar kuru esamības vispārējā sakarība, tās harmonija izskaidrojama ar mērķiem, kurus nospraudis Dievs. Savas mācības pamatā lika racionālistiskas dedukcijas metodi, ar kuras palīdzību visas filosofijas patiesības tika reducētas uz formālās loģikas likumiem (uz pretrunas likumu). | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 21. jūnijs, plkst. 08.01
Kristians Volfs (Christian, Freiherr von Wolff, 1679.-1754.) - barons, filosofs, apgaismotājs, sholastikas sistematizētājs un modernizētājs, Leibnica mācības sistematizētājs un popularizētājs.
Dabisko tiesību, starptautisko tiesību un matemātikas profesors Halles universitātē. Galvenais darbs - "Loģika jeb saprātīgas domas par cilvēka prāta spējām" (1712.).
Atmetot Leibnica mācības dialektiskos elementus, mācīja metafizisku teleoloģismu, saskaņā ar kuru esamības vispārējā sakarība, tās harmonija izskaidrojama ar mērķiem, kurus nospraudis Dievs. Savas mācības pamatā lika racionālistiskas dedukcijas metodi, ar kuras palīdzību visas filosofijas patiesības tika reducētas uz formālās loģikas likumiem (uz pretrunas likumu).
Literatūra par šo tēmu
- Volfs Kristiāns // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 448. lpp.
