Atšķirības starp "Tans Situns" versijām
m |
m |
||
| (11 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Tans Situns''' (譚嗣同, 1865.-1898.) oficiālais vārds: '''Fušeņs''' (''Fusheng'' - 复生), pseidonīms '''Žuaņfejs''' (''Zhuangfei'', 壮飞) - domātājs, publicists, sabiedrisks darbinieks, XIX gs. Ķīnas reformatoriskās kustības ideologs. |
| − | Dzimis 1865. gada 10. martā Pekinā | + | Dzimis 1865. gada 10. martā Pekinā, augsta ranga valsts ierēdņa ģimenē (tēvs bija muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks, beidza savu karjeru kā Huibejas provinces [[gubernators]]). |
| − | Savus uzskatus izklāstīja darbā "Žeņsjue" (''Renxue'' | + | Miris 1898. gada 28. septembrī Pekinā. Sakarā ar ģimenes biežājām dzīvesvietas maiņām, pamatizglītību guvis visai eklektisku, vairāk zināšanas gūstot tēva plašajā bibliotēkā, taču jau visai agri guvis plašu priekšstatu par sadzīves un kultūras īpatnībām visdažādākajās Ķīnas provincēs. Lieliski jājis ar zirgu un bijas sasniedzis atzīstamus rezultātus cīņas mākslās, kas viņa laika izglītotajai pilsētu jaunatnei nebija raksturīgi. Visai agri iepazinās ar klasisko [[Ķīniešu filosofija|ķīniešu filosofiju]], mācījies dažādās daosu, konfūciešu un budistu skolās. 80. gadu beigās, kad tēvs tika iecelts par Huibejas provinces gubernatoru, Taņs šajā straujas industrializācijas un modernizācijas pārņemtajā provincē iepazinās ar virkni Rietumos izglītību guvušiem intelektuāļiem un pats ieinteresējās, cenšoties saprast Rietumu politiskās un ekonomiskās dominantes iemeslus. 1893. gadā viņš iepazinās un sadraudzējās ar britu zinātnieku Džonu Freijeru, kurš bija Dzjanaņas Arsenāla īpašā departamenta vadītājs un vadīja jaunākās Rietumu zinātniskās literatūras tulkošanu un izdošanu ķīniešu valodā, kas kalpoja par Tanam Situnam neizmeļamu avotu zināšanu apguvē. Kā jau jaunu cilvēku, kurš dega vēlmē veikt ko labu savas tautas un dzimtenes labā, viņu ļoti nomāca katastrofālais stāvoklis, kurā bija nonākusi reiz varenā lielvalsts: 60. gadu reformas bija apstājušās nerealizētas, rietumvalstu armijas un pārstāvji rīkojās pēc saviem ieskatiem, diktēja savus noteikumus, un pat Japāna uzsāka ekspansiju, 90. gadu sākumā sagraujot Ķīnas kara floti un uzspiežot savu hegemoniju Ķīnas ziemeļaustrumos. 1896.-1897. gados Tans Situns sarakstīja savu mūža darbu "Žeņsjue". 1897. gadā viņš nodibināja ''Reformu biedrību'' un sāka aktīvi publicēties, aicinot mainīt situāciju valstī un tās pārvaldē. Imperators Guansjuijs, nolēmis veikt ko līdzīgu [[Meidzi reformas|Meidzi reformām]] Japānā, izsauca Tanu Situnu uz galvaspilsētu, pieņēma audiencē un pēc tās iecēla par ceturtā ranga sekretāru un Augstākās padomes locekli, uzticot piedalīties reformu izstrādāšanas darbā. 1898. gada 21. septembrī imperatrise atraitne Cisji īstenoja valsts apvērsumu, imperators nonāca mājas arestā, bet visā valstī sākās reformatoru medības. 25. septembrī tika arestēts arī Tans Situns - 28. septembrī viņam un vairākiem tā biedriem Pekinā centrālajā laukumā izpildīja nāvessodu, nocērtot galvu. |
| + | |||
| + | Savus uzskatus izklāstīja darbā "Žeņsjue" (仁學, ''Renxue'' - "Mācība par cilvēcību"), kam bija svarīga loma revolucionārās kustības attīstībā Ķīnā (manuskriptu paspēja pirms aresta nodot draugiem, un to publicēja jau pēc autora nāves). Mēģināja apvienot tradicionālās ķīniešu filosofijas koncepcijas ar Rietumu zinātniskās domas atziņām. Par primāro izvirzīja "žeņ" koncepciju, kas viņam apzīmē ne tikai ētisku normu, bet arī metafizisku principu. "Žeņ" ir faktors, kas apvieno visu parādību un lietu mijiedarbību "ēterā". Rakstīja par ētikas un morāles atkarību no sabiedrības institūtiem. Centās teorētiski pamatot politisko reformu prasību nepieciešamību: | ||
* Tradicionālo kultūras vērtību pārvērtēšana nepieciešama, lai Ķīna varētu pastāvēt modernajā pasaulē; | * Tradicionālo kultūras vērtību pārvērtēšana nepieciešama, lai Ķīna varētu pastāvēt modernajā pasaulē; | ||
* Par pamatu jāņem centrālo [[Konfuciānisms|konfucisma]] jēdzienu "žeņ"; | * Par pamatu jāņem centrālo [[Konfuciānisms|konfucisma]] jēdzienu "žeņ"; | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 1. jūlijs, plkst. 05.41
Tans Situns (譚嗣同, 1865.-1898.) oficiālais vārds: Fušeņs (Fusheng - 复生), pseidonīms Žuaņfejs (Zhuangfei, 壮飞) - domātājs, publicists, sabiedrisks darbinieks, XIX gs. Ķīnas reformatoriskās kustības ideologs.
Dzimis 1865. gada 10. martā Pekinā, augsta ranga valsts ierēdņa ģimenē (tēvs bija muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks, beidza savu karjeru kā Huibejas provinces gubernators).
Miris 1898. gada 28. septembrī Pekinā. Sakarā ar ģimenes biežājām dzīvesvietas maiņām, pamatizglītību guvis visai eklektisku, vairāk zināšanas gūstot tēva plašajā bibliotēkā, taču jau visai agri guvis plašu priekšstatu par sadzīves un kultūras īpatnībām visdažādākajās Ķīnas provincēs. Lieliski jājis ar zirgu un bijas sasniedzis atzīstamus rezultātus cīņas mākslās, kas viņa laika izglītotajai pilsētu jaunatnei nebija raksturīgi. Visai agri iepazinās ar klasisko ķīniešu filosofiju, mācījies dažādās daosu, konfūciešu un budistu skolās. 80. gadu beigās, kad tēvs tika iecelts par Huibejas provinces gubernatoru, Taņs šajā straujas industrializācijas un modernizācijas pārņemtajā provincē iepazinās ar virkni Rietumos izglītību guvušiem intelektuāļiem un pats ieinteresējās, cenšoties saprast Rietumu politiskās un ekonomiskās dominantes iemeslus. 1893. gadā viņš iepazinās un sadraudzējās ar britu zinātnieku Džonu Freijeru, kurš bija Dzjanaņas Arsenāla īpašā departamenta vadītājs un vadīja jaunākās Rietumu zinātniskās literatūras tulkošanu un izdošanu ķīniešu valodā, kas kalpoja par Tanam Situnam neizmeļamu avotu zināšanu apguvē. Kā jau jaunu cilvēku, kurš dega vēlmē veikt ko labu savas tautas un dzimtenes labā, viņu ļoti nomāca katastrofālais stāvoklis, kurā bija nonākusi reiz varenā lielvalsts: 60. gadu reformas bija apstājušās nerealizētas, rietumvalstu armijas un pārstāvji rīkojās pēc saviem ieskatiem, diktēja savus noteikumus, un pat Japāna uzsāka ekspansiju, 90. gadu sākumā sagraujot Ķīnas kara floti un uzspiežot savu hegemoniju Ķīnas ziemeļaustrumos. 1896.-1897. gados Tans Situns sarakstīja savu mūža darbu "Žeņsjue". 1897. gadā viņš nodibināja Reformu biedrību un sāka aktīvi publicēties, aicinot mainīt situāciju valstī un tās pārvaldē. Imperators Guansjuijs, nolēmis veikt ko līdzīgu Meidzi reformām Japānā, izsauca Tanu Situnu uz galvaspilsētu, pieņēma audiencē un pēc tās iecēla par ceturtā ranga sekretāru un Augstākās padomes locekli, uzticot piedalīties reformu izstrādāšanas darbā. 1898. gada 21. septembrī imperatrise atraitne Cisji īstenoja valsts apvērsumu, imperators nonāca mājas arestā, bet visā valstī sākās reformatoru medības. 25. septembrī tika arestēts arī Tans Situns - 28. septembrī viņam un vairākiem tā biedriem Pekinā centrālajā laukumā izpildīja nāvessodu, nocērtot galvu.
Savus uzskatus izklāstīja darbā "Žeņsjue" (仁學, Renxue - "Mācība par cilvēcību"), kam bija svarīga loma revolucionārās kustības attīstībā Ķīnā (manuskriptu paspēja pirms aresta nodot draugiem, un to publicēja jau pēc autora nāves). Mēģināja apvienot tradicionālās ķīniešu filosofijas koncepcijas ar Rietumu zinātniskās domas atziņām. Par primāro izvirzīja "žeņ" koncepciju, kas viņam apzīmē ne tikai ētisku normu, bet arī metafizisku principu. "Žeņ" ir faktors, kas apvieno visu parādību un lietu mijiedarbību "ēterā". Rakstīja par ētikas un morāles atkarību no sabiedrības institūtiem. Centās teorētiski pamatot politisko reformu prasību nepieciešamību:
- Tradicionālo kultūras vērtību pārvērtēšana nepieciešama, lai Ķīna varētu pastāvēt modernajā pasaulē;
- Par pamatu jāņem centrālo konfucisma jēdzienu "žeņ";
- Sociāli raksturīgākās "žeņ" iezīmes ir sadarbība un nepārtrauktība;
- Vislabāk humānisma jēdzienus var izskaidrot, ja izmanto Modzi mācību;
- Izplatot humānismu, var balstīties uz budisma un kristietības mācībām;
- Humānisma vērtību jāpamato, izmantojot zinātniskās domas un tehniskā progresa argumentus;
- Reformētās Ķīnas sociāli politiskajai iekārtai jābūt atbilstošai humānisma principiem.
Literatūra par šo tēmu
- Taņ Si-tuns // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 409. lpp.
- Luke S. K. Kwong. Tan Ssu-Tung, 1865-1898: Life & Thought of a Reformer. - Brill Academic Publishers: Leiden, 1996, - p. 260. ISBN 9789004104716
Resursi internetā par šo tēmu
- Tan Sitong // Webster's Online Dictionary
- Jack Cheung. A Short Review of Some Studies of Tan Sitong.
- Tang Sitong - An Eminent Chinese Revolutionist
