Atšķirības starp "Kolhozs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kolhozs''' (kr. ''колхоз''), saīsinājums no apzīmējuma '''kolektīva saimniecība''' - valsts organizēts un kontrolēts lauksaimniecības kooperatīvs [[PSRS]], "viena no sociālistiskā īpašuma formām". Galvenie īpašuma objekti kolhozos bija nedalāmais fonds, tiem piederošās sabiedriskās ēkas, dzīvais un nedzīvais inventārs un kolhozu saražotā produkcija. Kolhoznieku personīgajā lietošanā palika neliela piemājas zemes platība, bet personīgajā īpašumā – dzīvojama ēka, nepieciešamās saimniecības ēkas, noteikts daudzums mājlopu un putnu, kā arī sīkais inventārs. Zemnieku iestāšanās kolhozos bija neoficiāli piespiedu kārtā ( | + | '''Kolhozs''' (kr. ''колхоз''), saīsinājums no apzīmējuma '''kolektīva saimniecība''' - valsts organizēts un kontrolēts lauksaimniecības kooperatīvs [[PSRS]], "viena no sociālistiskā īpašuma formām". Galvenie īpašuma objekti kolhozos bija nedalāmais fonds, tiem piederošās sabiedriskās ēkas, dzīvais un nedzīvais inventārs un kolhozu saražotā produkcija. Kolhoznieku personīgajā lietošanā palika neliela piemājas zemes platība, bet personīgajā īpašumā – dzīvojama ēka, nepieciešamās saimniecības ēkas, noteikts daudzums mājlopu un putnu, kā arī sīkais inventārs. Zemnieku iestāšanās kolhozos bija neoficiāli piespiedu kārtā (dominēja uzskats, ka zemniekiem, kas nestājās ''kolhozā'', bija lielāks risks tikt pakļautiem politiskām represijām, tiem tika piemēroti lielāki nodokļi), pretestība netika pieļauta (izstāšanās līdz pat 60. gadiem netika pieļauta). |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 14. jūlijs, plkst. 06.24
Kolhozs (kr. колхоз), saīsinājums no apzīmējuma kolektīva saimniecība - valsts organizēts un kontrolēts lauksaimniecības kooperatīvs PSRS, "viena no sociālistiskā īpašuma formām". Galvenie īpašuma objekti kolhozos bija nedalāmais fonds, tiem piederošās sabiedriskās ēkas, dzīvais un nedzīvais inventārs un kolhozu saražotā produkcija. Kolhoznieku personīgajā lietošanā palika neliela piemājas zemes platība, bet personīgajā īpašumā – dzīvojama ēka, nepieciešamās saimniecības ēkas, noteikts daudzums mājlopu un putnu, kā arī sīkais inventārs. Zemnieku iestāšanās kolhozos bija neoficiāli piespiedu kārtā (dominēja uzskats, ka zemniekiem, kas nestājās kolhozā, bija lielāks risks tikt pakļautiem politiskām represijām, tiem tika piemēroti lielāki nodokļi), pretestība netika pieļauta (izstāšanās līdz pat 60. gadiem netika pieļauta).
