Atšķirības starp "Junkurs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Junkurs''' (no vc. ''Junger Herr'' - "jaunais kungs"; vc. ''Junker'', kr. ''юнкер'') - atkarībā no konteksta: | '''Junkurs''' (no vc. ''Junger Herr'' - "jaunais kungs"; vc. ''Junker'', kr. ''юнкер'') - atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' [[muižkungs|muižkunga]] apzīmējums vācu zemēs XVII-XVIII gs. | * '''1.''' [[muižkungs|muižkunga]] apzīmējums vācu zemēs XVII-XVIII gs. | ||
| − | * '''2.''' [[Vācija|Vācijā]] [[Apsardzes spēki|SS]] apakšvirsnieka kandidāts, sākotnēji rangā | + | * '''2.''' [[Vācija|Vācijā]] [[Apsardzes spēki|SS]] apakšvirsnieka kandidāts, sākotnēji rangā pielīdzināts [[Triecienvienība|SA]] unteršārfīreram, vēlāk SS unteršārfīreram. No junkuriem 1945. gadā tika izveidota [[ieroču SS]] 38. grenadieru divizija "Nībelungi" (''38. SS-Grenadier-Division „Nibelungen"''). |
* '''2.''' Jaunākā virsnieka, kandidāta uz virsnieka statusu, dienesta pakāpe [[muižniecība]]s pārstāvjiem [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1802.-1869. gados. | * '''2.''' Jaunākā virsnieka, kandidāta uz virsnieka statusu, dienesta pakāpe [[muižniecība]]s pārstāvjiem [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] 1802.-1869. gados. | ||
* '''3.''' Jaunākais apakšvirsnieks, kājnieku [[Junkuru skola|karaskolas]] kursants [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] laikā no 1864. līdz 1917. gadam. Artilērijā un inženierdaļās [[štikjunkurs]] (''штык-юнкер''), smagajā kavalērijā [[standartjunkurs]] (''эстандарт-юнкер''), vieglajā kavalērijā [[fanenjunkurs]] (''фанен-юнкер''). [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula|Rangu tabulā]] atbilda XIII kategorijai, t.i. rangā pielīdzināms kājnieku [[Praporščiks|praporščikam]] (sākotnēji augstāk par to), taču zemāk par [[Podporučiks|podporučiku]] (ar to vienā rangā bija [[Krievijas imperatora gvarde|gvardes]] junkuri. Junkuri, kas pildīja virsnieka pienākumus, tika dēvēti par '''portupejjunkuriem''' (''портупей-юнкер'') - nēsāja virsnieka [[Portupeja|portupeju]] un [[Zobena aukla|zobena auklu]] (''темляк''). | * '''3.''' Jaunākais apakšvirsnieks, kājnieku [[Junkuru skola|karaskolas]] kursants [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] laikā no 1864. līdz 1917. gadam. Artilērijā un inženierdaļās [[štikjunkurs]] (''штык-юнкер''), smagajā kavalērijā [[standartjunkurs]] (''эстандарт-юнкер''), vieglajā kavalērijā [[fanenjunkurs]] (''фанен-юнкер''). [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula|Rangu tabulā]] atbilda XIII kategorijai, t.i. rangā pielīdzināms kājnieku [[Praporščiks|praporščikam]] (sākotnēji augstāk par to), taču zemāk par [[Podporučiks|podporučiku]] (ar to vienā rangā bija [[Krievijas imperatora gvarde|gvardes]] junkuri. Junkuri, kas pildīja virsnieka pienākumus, tika dēvēti par '''portupejjunkuriem''' (''портупей-юнкер'') - nēsāja virsnieka [[Portupeja|portupeju]] un [[Zobena aukla|zobena auklu]] (''темляк''). | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 23. augusts, plkst. 20.19
Junkurs (no vc. Junger Herr - "jaunais kungs"; vc. Junker, kr. юнкер) - atkarībā no konteksta:
- 1. muižkunga apzīmējums vācu zemēs XVII-XVIII gs.
- 2. Vācijā SS apakšvirsnieka kandidāts, sākotnēji rangā pielīdzināts SA unteršārfīreram, vēlāk SS unteršārfīreram. No junkuriem 1945. gadā tika izveidota ieroču SS 38. grenadieru divizija "Nībelungi" (38. SS-Grenadier-Division „Nibelungen").
- 2. Jaunākā virsnieka, kandidāta uz virsnieka statusu, dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas impērijā 1802.-1869. gados.
- 3. Jaunākais apakšvirsnieks, kājnieku karaskolas kursants Krievijas impērijā laikā no 1864. līdz 1917. gadam. Artilērijā un inženierdaļās štikjunkurs (штык-юнкер), smagajā kavalērijā standartjunkurs (эстандарт-юнкер), vieglajā kavalērijā fanenjunkurs (фанен-юнкер). Rangu tabulā atbilda XIII kategorijai, t.i. rangā pielīdzināms kājnieku praporščikam (sākotnēji augstāk par to), taču zemāk par podporučiku (ar to vienā rangā bija gvardes junkuri. Junkuri, kas pildīja virsnieka pienākumus, tika dēvēti par portupejjunkuriem (портупей-юнкер) - nēsāja virsnieka portupeju un zobena auklu (темляк).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 130. lpp.
