Junkurs
No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Standartjunkurs)
Junkurs (no vc. Junger Herr - "jaunais kungs"; vc. Junker, kr. юнкер) - atkarībā no konteksta:
- 1. Viduslaikos vācu zemēs bruņinieka ieroču nesējs, vēlāk zemākā labdzimušo kategorija. Sākot ar Jaunākajiem laikiem, muižkunga apzīmējums.
- 2. Vācijā SS apakšvirsnieka kandidāts, sākotnēji rangā pielīdzināts SA unteršārfīreram, vēlāk SS unteršārfīreram. No junkuriem 1945. gadā tika izveidota ieroču SS 38. grenadieru divizija "Nībelungi" (38. SS-Grenadier-Division „Nibelungen").
- 3. Jaunākā virsnieka, kandidāta uz virsnieka statusu, dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas impērijā 1802.-1869. gados.
- 4. Jaunākais apakšvirsnieks (jaunākais unteroficieris), kājnieku karaskolas kursants Krievijas impērijā laikā no 1864. līdz 1917. gadam. Artilērijā un inženierdaļās štikjunkurs (штык-юнкер), smagajā kavalērijā standartjunkurs (эстандарт-юнкер), vieglajā kavalērijā fanenjunkurs (фанен-юнкер). Rangu tabulā atbilda XIII kategorijai, t.i. rangā pielīdzināms kājnieku praporščikam (sākotnēji augstāk par to), taču zemāk par podporučiku (ar to vienā rangā bija gvardes junkuri). Junkuri, kas pildīja virsnieka pienākumus, tika dēvēti par portupejunkuriem (портупей-юнкер) - nēsāja virsnieka portupeju un zobena auklu (темляк).
Skat. arī: skvairs, eskudero, idalgo
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 130. lpp.