Idalgo

Idalgo (sp. hidalgo, kr. идальго) - viduslaikos Pireneju pussalā bruņinieka ieroču nesējs, vēlāk zemākā labdzimušo kategorija.. Kā sociāla kategorija izveidojās XII gs. un nostiprinājās XIII-XIV gs., kad veidoja militāro spēku pamatu. XVI gs. no idalgo vidus rekrutējās jaunatklāto Amerikas zemju iekarotāji - konkistadori.

Skat. arī: skvairs, eskudero, junkurs

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.