Atšķirības starp "Pusmuiža" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pusmuiža''', jeb '''folverks''' (vc. ''Vorwerk'', an. ''folwark'', pl. ''folwark'', kr. ''фольварк'') - [[muiža]]i piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodaīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ (ģeogrāfiski pārāk nošķirta no muižas centra, šauri specializēta, piemēram, lopu audzēšanā, vai [[Rente|izrentējama]] kā papildu ienākumu avots). Latvijas teritorijā ''pusmuižas'' sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses. | '''Pusmuiža''', jeb '''folverks''' (vc. ''Vorwerk'', an. ''folwark'', pl. ''folwark'', kr. ''фольварк'') - [[muiža]]i piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodaīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ (ģeogrāfiski pārāk nošķirta no muižas centra, šauri specializēta, piemēram, lopu audzēšanā, vai [[Rente|izrentējama]] kā papildu ienākumu avots). Latvijas teritorijā ''pusmuižas'' sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[latifundija]], [[mācītājmuiža]], [[muiža]], [[kroņa muiža]], [[dzimtmuiža]], [[lēņa muiža]], [[mācītājmuiža]], [[patrimoniālā muiža]], [[muižu redukcija Vidzemē]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 5. septembris, plkst. 06.27
Pusmuiža, jeb folverks (vc. Vorwerk, an. folwark, pl. folwark, kr. фольварк) - muižai piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodaīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ (ģeogrāfiski pārāk nošķirta no muižas centra, šauri specializēta, piemēram, lopu audzēšanā, vai izrentējama kā papildu ienākumu avots). Latvijas teritorijā pusmuižas sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses.
Skat. arī: latifundija, mācītājmuiža, muiža, kroņa muiža, dzimtmuiža, lēņa muiža, mācītājmuiža, patrimoniālā muiža, muižu redukcija Vidzemē
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
