Lēņa muiža
Lēņa muiža jeb dienesta muiža (vc. Lehnsgut, kr. поместье) - muižu kategorija Eiropā viduslaikos, lēņa objekts, ko senjors piešķīra vasalim par dienestu (vai monarhs no kamerālīpašuma zemēm par civilo vai militāro dienestu): saimnieciski un administratīvi vienota teritorija ar lauksaimniecībā izmantojamām un neizmantojamām zemēm un ūdeņiem, zemnieku sētām un ciemiem, ieskaitot rezidences ēku kompleksu. Lēņa muižas valdītājam tās teritorijā bija administratīvā un tiesu vara, tiesības ievākt no zemniekiem nodevas, bet to nevarēja mantot, mainīt, pārdot, ieķīlāt utt.
Jaunajos laikos dienesta muižas pakāpeniski nonāca dzimtmuižu statusā, kļūstot par muižnieku īpašumu, kaut arī valsts vara centās šo procesu aizkavēt ar muižu redukciju.
Skat. arī: muiža, latifundija, pusmuiža, kroņa muiža, dzimtmuiža, mācītājmuiža, patrimoniālā muiža, apanāžas muiža, muižu redukcija Vidzemē
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 222., lpp.
