Atšķirības starp "Amerikas Valstu Konfederācija" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Izveidojās 1860. gadā, kad nesagaidot jaunievēlētā ASV prezidenta A.Linkolna inaugurāciju (Linkolns Dienvidos nesaņēma nevienu balsi elektoru kolēģijās, un tas ļāva dienvidniekiem uzskatīt, ka Linkolns nav viņu prezidents), Dienvidu štati viens pēc otra - Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa - izstājās no savienības ("secesija no ūnijas”), apvienojoties un izveidojot jaunu valsti (par galvaspilsētu pasludināja Ričmondu Virdžīnijā), par kuras prezidentu ievēlēja Džefersonu Deivisu. ASV neatzina štatu tiesības izstāties no savienības, un četrus gadus ilgstošā [[ASV pilsoņu karš|pilsoņu karā]] Konfederāciju sagrāva un ar varu iekļāva atkal ASV jurisdikcijā. | Izveidojās 1860. gadā, kad nesagaidot jaunievēlētā ASV prezidenta A.Linkolna inaugurāciju (Linkolns Dienvidos nesaņēma nevienu balsi elektoru kolēģijās, un tas ļāva dienvidniekiem uzskatīt, ka Linkolns nav viņu prezidents), Dienvidu štati viens pēc otra - Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa - izstājās no savienības ("secesija no ūnijas”), apvienojoties un izveidojot jaunu valsti (par galvaspilsētu pasludināja Ričmondu Virdžīnijā), par kuras prezidentu ievēlēja Džefersonu Deivisu. ASV neatzina štatu tiesības izstāties no savienības, un četrus gadus ilgstošā [[ASV pilsoņu karš|pilsoņu karā]] Konfederāciju sagrāva un ar varu iekļāva atkal ASV jurisdikcijā. | ||
| + | |||
| + | Šī teritorija pirms Pilsoņu kara deva 60% valsts eksporta, kaut iedzīvotāji bija tikai 40%; bija pasaulē lielākais kokvilnas ražotājs, tekstilrūpniecībā un metālapstrādē Dienvidi ieņēma attiecīgi 6. un 8. vietu pasaulē, esot viena no pasaules spēcīgākajām ekonomikām. | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. septembris, plkst. 09.28
Amerikas Valstu Konfederācija - valsts Ziemeļamerikā laikā no 1860. līdz 1865. gadam.
Izveidojās 1860. gadā, kad nesagaidot jaunievēlētā ASV prezidenta A.Linkolna inaugurāciju (Linkolns Dienvidos nesaņēma nevienu balsi elektoru kolēģijās, un tas ļāva dienvidniekiem uzskatīt, ka Linkolns nav viņu prezidents), Dienvidu štati viens pēc otra - Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa - izstājās no savienības ("secesija no ūnijas”), apvienojoties un izveidojot jaunu valsti (par galvaspilsētu pasludināja Ričmondu Virdžīnijā), par kuras prezidentu ievēlēja Džefersonu Deivisu. ASV neatzina štatu tiesības izstāties no savienības, un četrus gadus ilgstošā pilsoņu karā Konfederāciju sagrāva un ar varu iekļāva atkal ASV jurisdikcijā.
Šī teritorija pirms Pilsoņu kara deva 60% valsts eksporta, kaut iedzīvotāji bija tikai 40%; bija pasaulē lielākais kokvilnas ražotājs, tekstilrūpniecībā un metālapstrādē Dienvidi ieņēma attiecīgi 6. un 8. vietu pasaulē, esot viena no pasaules spēcīgākajām ekonomikām.
