Atšķirības starp "Amerikas Valstu Konfederācija" versijām
m |
m |
||
| 23. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
{{atsauces}} | {{atsauces}} | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.ref.by/refs/21/36135/1.html Борисковский М. Гражданская война в США 1861-1865 годов : Кавалерия конфедерации] | ||
| + | |||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. septembris, plkst. 10.49
Amerikas Valstu Konfederācija jeb AVK - no 11 štatiem (pavalstīm) sastāvoša federāla valsts Ziemeļamerikā laikā no 1860. līdz 1865. gadam.
Jau 1860. gadā, nesagaidot jaunievēlētā ASV prezidenta A.Linkolna inaugurāciju (Linkolns Dienvidos nesaņēma nevienu balsi elektoru kolēģijās, un tas ļāva dienvidniekiem uzskatīt, ka Linkolns nav viņu prezidents), dienvidu štati viens pēc otra izstājās no savienības ("secesija no ūnijas”):
- Dienvidkarolīna, Misisipi (izstājās no ASV 9.01.1861.),
- Florida (izstājās no ASV 10.01.1861.),
- Alabama (izstājās no ASV 11.01.1861.),
- Džordžija (izstājās no ASV 19.01.1861.),
- Luiziāna (izstājās no ASV 26.01.1861.).:
- Teksasa (izstājās no ASV 1.03., pievienojās AVK 2.03.),
- Tenesī (izstājās no ASV 7.05., pievienojās AVK 2.07.),
- Arkanzasa (izstājās no ASV 6.05., pievienojās AVK 18.05.),
- Ziemeļkarolīna (izstājās no ASV 20.05., pievienojās AVK 21.05.),
- Virdžīnija (izstājās no ASV 17.04.[1], pievienojās AVK 7.05.).
1861. gada 4. februārī seši atšķēlušies štati Montgomerijā (Alabamā) proklamēja Amerikas Valstu Konfederāciju, par kuras prezidentu ievēlēja Džefersonu Deivisu (Jefferson Finis Davis). 1861. gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsētu pārcēla uz Ričmondu Virdžīnijā. 7. oktobrī Konfederācijai kā atsevišķs štats pievienojās t.s. indiāņu teritorijas 5 "republikas" - čerokī, čokto, krīki, čikaso un seminoli (šī štata pārstāvjiem Kongresā nebija balstiesību).
Aptuveni 9 000 000 iedzīvotāju (no tiem aptuveni 3 500 000 melnādaino jeb nēģeru). Šī teritorija pirms Pilsoņu kara deva 60% valsts eksporta, kaut iedzīvotāji bija tikai 40%; bija pasaulē lielākais kokvilnas ražotājs (lauksaimniecībā dominēja verdzība), tekstilrūpniecībā un metālapstrādē dienvidu štati kopā ieņēma attiecīgi 6. un 8. vietu pasaulē, esot viena no pasaules spēcīgākajām ekonomikām.
Tā kā ASV neatzina štatu tiesības izstāties no savienības (uz to reaģējot, no ASV izstājās un Konfederācijai pievienojās Tenesī, Arkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija), sākās ASV pilsoņu karš. Četrus gadus ilgstošā karā Konfederāciju sagrāva un iekļāva atkal ASV jurisdikcijā.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Daļa Virdžīnijas rietumu apgabalu nobalsoja pret izstāšanaos un palika ASV sastāvā, izveidojot jaunu štatu.
