Atšķirības starp "Apanāža" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Apanāža''' (no jaunlat. ''apanagium'' - "uzturs"; an '' | + | '''Apanāža''' (no jaunlat. ''apanagium'' - "uzturs"; an ''ap(p)anage'', fr. ''apanage'', vc. ''Apanage'', kr. ''апанаж'') - uzturlīdzekļus nodrošinošs valdījums, ko Eiropas monarhijās no [[Kamerālīpašums|kamerālīpašuma]] piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki. Pastāvēja divi ''apanāžas'' pamatveidi: |
* Katram monarha dēlam, sasniedzot pilngadību, piešķirta ''apanāža'', valdījumi, kas tā nāves gadījumā atgriežas monarha pārziņā. | * Katram monarha dēlam, sasniedzot pilngadību, piešķirta ''apanāža'', valdījumi, kas tā nāves gadījumā atgriežas monarha pārziņā. | ||
* ''Apanāža'' tiek mantota, un nonāk valdošā monarha pārziņā tikai tad, kad ''apanāžas'' lietotāja dzimtas vīriešu līnija izmirusi. | * ''Apanāža'' tiek mantota, un nonāk valdošā monarha pārziņā tikai tad, kad ''apanāžas'' lietotāja dzimtas vīriešu līnija izmirusi. | ||
| − | [[Senā Krievzeme|Senajā Krievzemē]] pēc šī principa veidojās | + | [[Senā Krievzeme|Senajā Krievzemē]] ''apanāžas'' ekvivalents bija '''daliena''' jeb '''iedaliena''' (kr. ''удел'') - pēc šī principa veidojās [[dalienu kņazistes]]. Ar imperatora Pāvila I [[Ukazs|ukazu]] (''Учреждение об Императорской фамилии'', 05.04.1797.) dalienu sistēma pārdēvēta par "apanāžu" (tos imperatora ģimenes locekļus, kam bija tiesības uz troni, uzturēja no valsts kases līdzekļiem, bet kam nebija tiesību uz troni - [[apanāžas muiža]]s). |
| − | Skat. arī: [[dalienu kņazistes]], [[lēņa valsts]] | + | Skat. arī: [[dalienu kņazistes]], [[lēņa valsts]], [[apanāžas zemes]] |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 18. oktobris, plkst. 05.19
Apanāža (no jaunlat. apanagium - "uzturs"; an ap(p)anage, fr. apanage, vc. Apanage, kr. апанаж) - uzturlīdzekļus nodrošinošs valdījums, ko Eiropas monarhijās no kamerālīpašuma piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki. Pastāvēja divi apanāžas pamatveidi:
- Katram monarha dēlam, sasniedzot pilngadību, piešķirta apanāža, valdījumi, kas tā nāves gadījumā atgriežas monarha pārziņā.
- Apanāža tiek mantota, un nonāk valdošā monarha pārziņā tikai tad, kad apanāžas lietotāja dzimtas vīriešu līnija izmirusi.
Senajā Krievzemē apanāžas ekvivalents bija daliena jeb iedaliena (kr. удел) - pēc šī principa veidojās dalienu kņazistes. Ar imperatora Pāvila I ukazu (Учреждение об Императорской фамилии, 05.04.1797.) dalienu sistēma pārdēvēta par "apanāžu" (tos imperatora ģimenes locekļus, kam bija tiesības uz troni, uzturēja no valsts kases līdzekļiem, bet kam nebija tiesību uz troni - apanāžas muižas).
Skat. arī: dalienu kņazistes, lēņa valsts, apanāžas zemes
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
