Atšķirības starp "Einhards" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(17 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Einhards''' (viduslat. ''Einhardus'' vai ''Eginhardus''; ~770.-840.) - hronists, [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] biogrāfs.
+
'''Einhards''' (viduslat. ''Einhardus'' vai ''Eginhardus''; ~770.-840.) - hronists, [[Karolingu renesanse]]s figūra, [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] biogrāfs.
  
−
Sarakstījis pēc [[Svetonijs|Svetonija]] darbu parauga "Kārļa Lielā dzīvi" (''Vita Caroli Magni''). Latviešu historiogrāfijai īpaši interesanta var šķist 12. nodaļa, kurā Einhards apraksta Baltijas jūras austrumu krastā dzīvojošos aistus, kas tiek uzskatīti par [[balti]]iem. Jaunajos laikos "Kārļa Lielā dzīve" tika izdota ''Monumenta Germaniae Historica'' sērijā [[Universitāte|universitāšu]] un skolu vajadzībām ''Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum'' (pirmo izdevumu sagatavojis G.H.Percs, tad G.Vaics, jauns izdevums iespiests Hannoverē 1927. gadā).
+
Dzimis ap 770. gadu Gavā pie Mainas (''Gau am Main - Maingau''), [[Franku valsts]] ziemeļaustrumos, necila [[Franki|franku]] bruņinieka ģimenē. Par vecākiem zināms nav nekas. Mazā auguma dēļ izvēlējies mācīties, nevis militāro dienestu. Pamatizglītību guvis Fuldas (''Reichskloster Fulda'', mūsd. Hessenes zemē) [[Benediktīniešu ordenis|benediktīniešu]] Sv. Bonifācija klosterī, kura [[abats]] Baugvulfs (''Baugulf von Fulda'') ap 794. gadu nosūtīja Einhardu izglītoties tālāk Kārļa Lielā galma skolā Āhenē. Pieņemts imperatora galmā, kur pildīja dienestu 23 gadus - zināms, ka vadījis [[pils]] nocietinājumu būvi Āhenē un Ingelheimā, 802. gadā vadījis sarunas par ķīlnieku apmaiņu ar [[sakši]]em, 806. gadā vadījis imperatora sūtniecību pāvesta Leo III galmā, - līdz 814. gadā kļuva par imperatora Luija Dievbijīgā (''Ludovicus Pius'') privātsekretāru, kopš 817. gada Lotara I padomnieks (pametis galma dienestu 830. gadā). Precējies ar Vormsas bīskaba Bernhara (''Bernhar'') māsu Emmu (mirusi 836. gadā),<ref>835. gada 13. decembra vēstulē Einhards sūkstas, ka ļoti pietrūkst sievas, kas kārtojusi visus ar sadzīvi un saimniecību saistītos jautājumus, kurus nu viņam jākārto pašam, tā zaudējot laiku, ko varētu veltīt intelektuāliem meklējumiem. - From Einhard’s letter of April 836 to Lupus of Ferrieres. Qtd. in Smith 55.</ref> iespējams, bijis dēls Vusins. Pēc [[Alvins Flaks|Alkvina]] nāves - Kārļa Lielā galma skolas vadītājs. Kopš 815. gada Milinheimas (''Mühlheim'' - mūsd. Zēlingenštate, ''Seligenstadt'') klostera laicīgais priekšnieks (nav zināms, vai viņš tika ordinēts kā priesteris), saņēmis plašus zemes īpašumus, laikā no 831. līdz 834. gadam nodibināja tur benediktīniešu abatiju. Miris Milinheimas klosterī, 840. gada 14. martā.
 +
 
 +
Sarakstījis daudz vēstuļu (saglabājusies tikai 71 par laika periodu no 816. līdz 840. g.), skaidrojumu un pāris traktātus par teoloģiskiem jautājumiem (pēdējo īsi pirms nāves: "Krusta godināšana" - ''De adoranda cruce''). Savos tekstos bieži uzsver, cik ļoti viņa skatījumu uz dzīvi ietekmējis [[Aurēlijs Augustīns]]. Zināmākais viņa darbs ir pēc [[Svetonijs|Svetonija]] darbu parauga "Kārļa Lielā dzīvi" (''Vita Karoli Magni''), kam saglabājušies vairāk nekā 80 norakstu. Latviešu historiogrāfijai īpaši interesanta var šķist 12. nodaļa (kopā 33 nodaļas), kurā Einhards apraksta Baltijas jūras austrumu krastā dzīvojošos aistus, kas tiek uzskatīti par [[balti]]em. Jaunajos laikos "Kārļa Lielā dzīve" tika izdota ''Monumenta Germaniae Historica'' (MGH) sērijā [[Universitāte|universitāšu]] un skolu vajadzībām ''Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum'' (pirmo izdevumu sagatavojis G.H.Percs, tad G.Vaics, jauns izdevums iespiests Hannoverē 1927. gadā). Kā avots visai ievērojams ir viņa darbs "Svēto Marselīna un Pētera pīšļu pārvešana un brīnumi" (''Translatio et Miracula SS. Marcellini et Petri''), kurā aprakstīta divu svēto pīšļu nozagšana un pārvešana 827. gadā no Romas uz Zēlingenštati, ilustrēta ar bagātīgu materiālu par sava laika sadzīvi un ceļošanas apstākļiem. Bez tam viņam piedēvēja "Fuldas hronikas" (''Annales Fuldenses'') un "Franku karalistes hronikas" (''Annales regni Francorum'') autorību -"Annales qui dicuntur Einhardi", "Annales Einhardi", - taču mūsdienās dominē uzskats, ka Einhards nav šo darbu autors.
  
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
==== Atsauces un piezīmes ====
10. rindiņa: 12. rindiņa:
  
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 8. lpp.
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 8. lpp.
 +
----
 +
* Smith Julia. Einhard. // Transactions of the Royal Historical Society. March 2003: 55–77.
 +
* Thorpe Lewis G.M. Einhard and Notker the Stammerer: two lives of Charlemagne. - Penguin: London, 1969. ISBN 9780140442137
 +
----
 +
* Einhard. Vita Karoli Magni. Das Leben Karls des Großen. / übersetzt von Evelyn Scherabon Firchow. - Reclam: Stuttgart, 1995. ISBN 3-15-001996-6
 +
* Einhard. Studien zu Leben und Werk. / Schefers, Hermann (Hrsg.) - Darmstadt, 1997
 +
* Dümmler Ernst.  Ein Nachtrag zu Einhards Werken. (1885). // Jahresbericht über die Erscheinungen auf dem Gebiete der Germanischen Philologie. Bd. 8, - S. Calvary, 1887
 +
* Einhard. Translatio et Miracula SS. Marcellini et Petri. // Scriptores (in Folio) 15,1: Supplementa tomorum I-XII, pars III. Supplementum tomi XIII pars I. / Georg Waitz, Wilhelm Wattenbach u. a. (Hrsg.) - Hannover, 1887, S. 238–264
 +
* Walter Berschin. Biographie und Epochenstil im lateinischen Mittelalter. // Karolingische Biographie 750–920 n. Chr. (Quellen und Untersuchungen zur lateinischen Philologie des Mittelalters 10). Bd. 3 - Anton Hiersemann, Stuttgart, 1991, S. 199–220.
 +
* Helmut Beumann. Ideengeschichtliche Studien zu Einhard und anderen Geschichtsschreibern des früheren Mittelalters. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt 1962
 +
* Max Buchner. Einhards Künstler- und Gelehrtenleben. Ein Kulturbild aus der Zeit Karls des Großen und Ludwigs des Frommen (Bücherei der Kultur und Geschichte 22). - Kurt Schroeder: Bonn/Leipzig, 1922
 +
* Wolfgang Hartmann. Der „Einhardweg“ von Michelstadt nach Seligenstadt. // Odenwälder Jahrbuch für Kultur und Geschichte. 1997, S. 93–102.
 +
* Das Einhardkreuz. Vorträge und Studien der Münsteraner Diskussion zum arcus Einhardi (Abhandlungen der Akademie der Wissenschaften in Göttingen. Philologisch-Historische Klasse, dritte Folge 87). / Karl Hauck (Hrsg.) - Vandenhoek und Ruprecht: Darmstadt, 1974
 +
* Siegmund Hellmann. Einhards literarische Stellung. // Siegmund Hellmann. Ausgewählte Abhandlungen zur Historiographie und Geistesgeschichte des Mittelalters. / hg. von Helmut Beumann. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 1961, S. 159–229.
 +
* Einhard. Studien zu Leben und Werk. / Hermann Schefers (Hrsg.) - Darmstadt, 1997
 +
* Matthias M. Tischler. Einharts Vita Karoli: Studien zur Entstehung, Überlieferung und Rezeption. (Schriften der Monumenta Germaniae Historica 48) - Hannover, 2001. ISBN 3-7752-5448-X
 +
----
 +
* Левандовский А.П. Карл Великий. Через империю к Европе. - Соратник: Москва, 1995
 +
* Историки эпохи Каролингов. - РОССПЭН: Москва, 2000
 +
* Эйнхард. Жизнь Карла Великого. - Москва, 2005
 +
* Памятники средневековой латинской литературы. - Наука: Москва, 2006
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.thelatinlibrary.com/ein.html EINHARDI VITA KAROLI MAGNI]
 +
* [http://www.hs-augsburg.de/~harsch/egiv0.html Einhardi vita Karoli Magni // Bibliotheca Augustana]
 +
----
 +
* [http://www.newadvent.org/cathen/05366b.htm Einhard. // Catholic Encyclopedia]
 +
* [http://www.encyclopedia.com/topic/Einhard.aspx#1-1E1:Einhard-full Einhard // The Columbia Encyclopedia]
 +
* [http://www.archive.org/details/earlylivesofchar00einhiala Einhard. Early lives of Charlemagne (1922)]
 +
* [http://www.fordham.edu/halsall/basis/einhard.asp Einhard. The Life of Charlemagne. // Medieval Sourcebook]
 +
* [http://www.einhardpreis.de/English/index.htm Einhard-Foundation]
 +
----
 +
* [http://de.wikisource.org/wiki/ADB:Einhard  Einhard. // Allgemeine Deutsche Biographie (ADB). Band 5, Duncker & Humblot, Leipzig 1877, S. 759 f.]
 +
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/0001/bsb00016320/images/index.html?seite=412 Einhard. // Neue Deutsche Biographie (NDB). Band 4, Duncker & Humblot, Berlin 1959, S. 396 f.]
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118529560&method=simpleSearch Literatur von und über Einhard im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.geschichte-erforschen.de/wissenschaft/einhard/ Maik Hager. Einhard - Die Macht des Wissens. Kurzbiographie eines mittelalterliches Geschichtsschreibers.]
 +
* [http://books.google.lv/books?id=4X1V8S2ajkgC&pg=PA4&lpg=PA4&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Müller Bianca. Persönlichkeit Karl des Großen nach Einhards Vita Karoli Magni. - GRIN Verlag, 2009.] ISBN 9783640472536.
 +
* [http://www.dmgh.de/de/fs1/object/display/bsb00000890_00247.html?sortIndex=010:050:0015:010:01:00 Einhard. Translatio et Miracula SS. Marcellini et Petri.]
 +
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000539/images/index.html?id=00000539&nativeno=105 Einharte Epistolae Merovingici et Karolini aevi, Bd.: 3, - Berolini, 1899]
 +
* [http://www.einhardpreis.de/German/index.htm Einhard-Stiftung]
 +
----
 +
* [http://family-history.ru/material/var/var_22.html Эйнхард (ок. 770 – 14.03.840) // family-history.ru]
 +
* [http://www.vostlit.info/haupt-Dateien/index-Dateien/EE.phtml?id=2067 Эйнхард. Жизнь Карла Великого.]
 
    
 
    
 
[[Kategorija:E]]
 
[[Kategorija:E]]

Pašreizējā versija, 2011. gada 16. decembris, plkst. 14.11

Einhards (viduslat. Einhardus vai Eginhardus; ~770.-840.) - hronists, Karolingu renesanses figūra, Kārļa Lielā biogrāfs.

Dzimis ap 770. gadu Gavā pie Mainas (Gau am Main - Maingau), Franku valsts ziemeļaustrumos, necila franku bruņinieka ģimenē. Par vecākiem zināms nav nekas. Mazā auguma dēļ izvēlējies mācīties, nevis militāro dienestu. Pamatizglītību guvis Fuldas (Reichskloster Fulda, mūsd. Hessenes zemē) benediktīniešu Sv. Bonifācija klosterī, kura abats Baugvulfs (Baugulf von Fulda) ap 794. gadu nosūtīja Einhardu izglītoties tālāk Kārļa Lielā galma skolā Āhenē. Pieņemts imperatora galmā, kur pildīja dienestu 23 gadus - zināms, ka vadījis pils nocietinājumu būvi Āhenē un Ingelheimā, 802. gadā vadījis sarunas par ķīlnieku apmaiņu ar sakšiem, 806. gadā vadījis imperatora sūtniecību pāvesta Leo III galmā, - līdz 814. gadā kļuva par imperatora Luija Dievbijīgā (Ludovicus Pius) privātsekretāru, kopš 817. gada Lotara I padomnieks (pametis galma dienestu 830. gadā). Precējies ar Vormsas bīskaba Bernhara (Bernhar) māsu Emmu (mirusi 836. gadā),[1] iespējams, bijis dēls Vusins. Pēc Alkvina nāves - Kārļa Lielā galma skolas vadītājs. Kopš 815. gada Milinheimas (Mühlheim - mūsd. Zēlingenštate, Seligenstadt) klostera laicīgais priekšnieks (nav zināms, vai viņš tika ordinēts kā priesteris), saņēmis plašus zemes īpašumus, laikā no 831. līdz 834. gadam nodibināja tur benediktīniešu abatiju. Miris Milinheimas klosterī, 840. gada 14. martā.

Sarakstījis daudz vēstuļu (saglabājusies tikai 71 par laika periodu no 816. līdz 840. g.), skaidrojumu un pāris traktātus par teoloģiskiem jautājumiem (pēdējo īsi pirms nāves: "Krusta godināšana" - De adoranda cruce). Savos tekstos bieži uzsver, cik ļoti viņa skatījumu uz dzīvi ietekmējis Aurēlijs Augustīns. Zināmākais viņa darbs ir pēc Svetonija darbu parauga "Kārļa Lielā dzīvi" (Vita Karoli Magni), kam saglabājušies vairāk nekā 80 norakstu. Latviešu historiogrāfijai īpaši interesanta var šķist 12. nodaļa (kopā 33 nodaļas), kurā Einhards apraksta Baltijas jūras austrumu krastā dzīvojošos aistus, kas tiek uzskatīti par baltiem. Jaunajos laikos "Kārļa Lielā dzīve" tika izdota Monumenta Germaniae Historica (MGH) sērijā universitāšu un skolu vajadzībām Scriptores rerum Germanicarum in usum scholarum (pirmo izdevumu sagatavojis G.H.Percs, tad G.Vaics, jauns izdevums iespiests Hannoverē 1927. gadā). Kā avots visai ievērojams ir viņa darbs "Svēto Marselīna un Pētera pīšļu pārvešana un brīnumi" (Translatio et Miracula SS. Marcellini et Petri), kurā aprakstīta divu svēto pīšļu nozagšana un pārvešana 827. gadā no Romas uz Zēlingenštati, ilustrēta ar bagātīgu materiālu par sava laika sadzīvi un ceļošanas apstākļiem. Bez tam viņam piedēvēja "Fuldas hronikas" (Annales Fuldenses) un "Franku karalistes hronikas" (Annales regni Francorum) autorību -"Annales qui dicuntur Einhardi", "Annales Einhardi", - taču mūsdienās dominē uzskats, ka Einhards nav šo darbu autors.

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ 835. gada 13. decembra vēstulē Einhards sūkstas, ka ļoti pietrūkst sievas, kas kārtojusi visus ar sadzīvi un saimniecību saistītos jautājumus, kurus nu viņam jākārto pašam, tā zaudējot laiku, ko varētu veltīt intelektuāliem meklējumiem. - From Einhard’s letter of April 836 to Lupus of Ferrieres. Qtd. in Smith 55.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 8. lpp.
  • Smith Julia. Einhard. // Transactions of the Royal Historical Society. March 2003: 55–77.
  • Thorpe Lewis G.M. Einhard and Notker the Stammerer: two lives of Charlemagne. - Penguin: London, 1969. ISBN 9780140442137
  • Einhard. Vita Karoli Magni. Das Leben Karls des Großen. / übersetzt von Evelyn Scherabon Firchow. - Reclam: Stuttgart, 1995. ISBN 3-15-001996-6
  • Einhard. Studien zu Leben und Werk. / Schefers, Hermann (Hrsg.) - Darmstadt, 1997
  • Dümmler Ernst. Ein Nachtrag zu Einhards Werken. (1885). // Jahresbericht über die Erscheinungen auf dem Gebiete der Germanischen Philologie. Bd. 8, - S. Calvary, 1887
  • Einhard. Translatio et Miracula SS. Marcellini et Petri. // Scriptores (in Folio) 15,1: Supplementa tomorum I-XII, pars III. Supplementum tomi XIII pars I. / Georg Waitz, Wilhelm Wattenbach u. a. (Hrsg.) - Hannover, 1887, S. 238–264
  • Walter Berschin. Biographie und Epochenstil im lateinischen Mittelalter. // Karolingische Biographie 750–920 n. Chr. (Quellen und Untersuchungen zur lateinischen Philologie des Mittelalters 10). Bd. 3 - Anton Hiersemann, Stuttgart, 1991, S. 199–220.
  • Helmut Beumann. Ideengeschichtliche Studien zu Einhard und anderen Geschichtsschreibern des früheren Mittelalters. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt 1962
  • Max Buchner. Einhards Künstler- und Gelehrtenleben. Ein Kulturbild aus der Zeit Karls des Großen und Ludwigs des Frommen (Bücherei der Kultur und Geschichte 22). - Kurt Schroeder: Bonn/Leipzig, 1922
  • Wolfgang Hartmann. Der „Einhardweg“ von Michelstadt nach Seligenstadt. // Odenwälder Jahrbuch für Kultur und Geschichte. 1997, S. 93–102.
  • Das Einhardkreuz. Vorträge und Studien der Münsteraner Diskussion zum arcus Einhardi (Abhandlungen der Akademie der Wissenschaften in Göttingen. Philologisch-Historische Klasse, dritte Folge 87). / Karl Hauck (Hrsg.) - Vandenhoek und Ruprecht: Darmstadt, 1974
  • Siegmund Hellmann. Einhards literarische Stellung. // Siegmund Hellmann. Ausgewählte Abhandlungen zur Historiographie und Geistesgeschichte des Mittelalters. / hg. von Helmut Beumann. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 1961, S. 159–229.
  • Einhard. Studien zu Leben und Werk. / Hermann Schefers (Hrsg.) - Darmstadt, 1997
  • Matthias M. Tischler. Einharts Vita Karoli: Studien zur Entstehung, Überlieferung und Rezeption. (Schriften der Monumenta Germaniae Historica 48) - Hannover, 2001. ISBN 3-7752-5448-X
  • Левандовский А.П. Карл Великий. Через империю к Европе. - Соратник: Москва, 1995
  • Историки эпохи Каролингов. - РОССПЭН: Москва, 2000
  • Эйнхард. Жизнь Карла Великого. - Москва, 2005
  • Памятники средневековой латинской литературы. - Наука: Москва, 2006

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Einhards&oldid=35725"