Atšķirības starp "Horuns Jāzeps" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Horuns Jāzeps''' (kr. ''Хорун Иосиф Иванович''; 23.5.(4.6.).1884.-21.02.1962.) - virsnieks. | + | '''Horuns Jāzeps''' (kr. ''Хорун Иосиф Иванович''; 23.5.(4.6.).1884.-21.02.1962.) - virsnieks, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara Krievijā]] dalībnieks. |
| + | Dzimis 1884. gada 23. maijā (4. jūnijā p.j.st.) Daugavpils novada, Vecsalienas pagasta Tartaku ciemā (1954. gadā ciems likvidēts un pievienots Jersikas ciemam), laukstrādnieku ģimenē. Laikā no 1905. līdz 1917. gadam dienēja [[Krievijas impērija]]s armijā, uzdienējis līdz vecākā apakšvirsnieka (''старший унтер-офицер'') pakāpei. | ||
| + | Kopš 1918. gada [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|lielinieku]] partijas biedrs, dienēja [[Sarkanā Armija|Sarkanajā armijā]]. Krievijas pilsoņu kara laikā (1918.-1920.) kavalērijas pulkā rotas komandieris. Piedalījies kaujās pret Deņikina armiju, karā ar Poliju, kaujās pret [[Mahno Nestors|Mahno]] anarhistiem, kaujās pret Petļuras spēkiem, Vidusāzijā piedalījās [[Basmači|basmaču]] pretošanās kustības likvidēšanā. 1921. gadā mācījies kvalifikācijas celšanas kursos Augstākajā kavalērijas skolā (''Высшая кавалерийская школа''), 1926. gadā mācījies kavalērijas komandieru kvalifikācijas celšanas kursos, 1935. gadā absolvējis Kara akadēmiju (''Военная академия им. М. В. Фрунзе''). [[Otrais pasaules karš|II Pasaules kara]] laikā strēlnieku divizijas un kavalērijas korpusa komandieris (līdz 12.1941.), 9. un 3. armijas komandiera vietnieks (1941.-1942.), strēlnieku divizijas komandieris 1. Rietumu un 2. Baltijas frontē (1943.-1944.). Pēc kara Hemnicas pilsētas kara komendants. | ||
| + | |||
| + | Apbalvojumi: Ļeņina ordenis, 3 Sarkanās Zvaigznes ordeņi, Horezmas Sarkanās Zvaigznes ordenis, Aleksandra Ņevska ordenis, medaļas. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 22. decembris, plkst. 09.29
Horuns Jāzeps (kr. Хорун Иосиф Иванович; 23.5.(4.6.).1884.-21.02.1962.) - virsnieks, pilsoņu kara Krievijā dalībnieks.
Dzimis 1884. gada 23. maijā (4. jūnijā p.j.st.) Daugavpils novada, Vecsalienas pagasta Tartaku ciemā (1954. gadā ciems likvidēts un pievienots Jersikas ciemam), laukstrādnieku ģimenē. Laikā no 1905. līdz 1917. gadam dienēja Krievijas impērijas armijā, uzdienējis līdz vecākā apakšvirsnieka (старший унтер-офицер) pakāpei.
Kopš 1918. gada lielinieku partijas biedrs, dienēja Sarkanajā armijā. Krievijas pilsoņu kara laikā (1918.-1920.) kavalērijas pulkā rotas komandieris. Piedalījies kaujās pret Deņikina armiju, karā ar Poliju, kaujās pret Mahno anarhistiem, kaujās pret Petļuras spēkiem, Vidusāzijā piedalījās basmaču pretošanās kustības likvidēšanā. 1921. gadā mācījies kvalifikācijas celšanas kursos Augstākajā kavalērijas skolā (Высшая кавалерийская школа), 1926. gadā mācījies kavalērijas komandieru kvalifikācijas celšanas kursos, 1935. gadā absolvējis Kara akadēmiju (Военная академия им. М. В. Фрунзе). II Pasaules kara laikā strēlnieku divizijas un kavalērijas korpusa komandieris (līdz 12.1941.), 9. un 3. armijas komandiera vietnieks (1941.-1942.), strēlnieku divizijas komandieris 1. Rietumu un 2. Baltijas frontē (1943.-1944.). Pēc kara Hemnicas pilsētas kara komendants.
Apbalvojumi: Ļeņina ordenis, 3 Sarkanās Zvaigznes ordeņi, Horezmas Sarkanās Zvaigznes ordenis, Aleksandra Ņevska ordenis, medaļas.
