Atšķirības starp "Horuns Jāzeps" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1884. gada 23. maijā (4. jūnijā p.j.st.) Daugavpils novada, Vecsalienas pagasta Tartaku ciemā (1954. gadā ciems likvidēts un pievienots Jersikas ciemam), laukstrādnieku ģimenē. Laikā no 1905. līdz 1917. gadam dienēja [[Krievijas impērija]]s armijā, uzdienējis līdz vecākā apakšvirsnieka (''старший унтер-офицер'') pakāpei. | Dzimis 1884. gada 23. maijā (4. jūnijā p.j.st.) Daugavpils novada, Vecsalienas pagasta Tartaku ciemā (1954. gadā ciems likvidēts un pievienots Jersikas ciemam), laukstrādnieku ģimenē. Laikā no 1905. līdz 1917. gadam dienēja [[Krievijas impērija]]s armijā, uzdienējis līdz vecākā apakšvirsnieka (''старший унтер-офицер'') pakāpei. | ||
| − | Kopš 1918. gada [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|lielinieku]] partijas biedrs, dienēja [[Sarkanā Armija|Sarkanajā armijā]]. Krievijas pilsoņu kara laikā (1918.-1920.) | + | Kopš 1918. gada [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|lielinieku]] partijas biedrs, dienēja [[Sarkanā Armija|Sarkanajā armijā]]. Krievijas pilsoņu kara laikā (1918.-1920.) dienēja kavalērijā: sākumā rotas komandieris, tad izlūku vienības komandieris, eskadrona komandieris, pulka komandieris. Piedalījies kaujās pret Deņikina armiju, karā ar Poliju, kaujās pret [[Mahno Nestors|Mahno]] anarhistiem, kaujās pret Petļuras spēkiem. No 1921. līdz 1924. gadam [[Turkestāna]]s frontē kā kavalērijas pulka komandieris piedalījās [[Basmači|basmaču]] pretošanās kustības likvidēšanā (par kauju pie Kara-Šuras apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, nākošo SZ ordeni saņēmis par kauju pie Autobači [[Kišlaks|kišlaka]], trešo SZ ordeni saņēmis par kauju pie Hazaraspas pilsētas). 1921. gadā mācījies kvalifikācijas celšanas kursos Augstākajā kavalērijas skolā (''Высшая кавалерийская школа''), 1926. gadā mācījies kavalērijas komandieru kvalifikācijas celšanas kursos, 1935. gadā absolvējis Kara akadēmiju (''Военная академия им. М. В. Фрунзе''). Laikā no 1926. līdz 1940. gadam bijis kavalērijas pulka komandieris, kavalērijas brigādes komandieris, kavalērijas divizijas komandiera vietnieks, pasniedzējs Kara akadēmijā. [[Otrais pasaules karš|II Pasaules kara]] laikā strēlnieku divizijas un kavalērijas korpusa komandieris (līdz 12.1941.). 1941.-1942. gados 9. rezerves armijas komandiera vietnieks Dienvidu frontē, pēc tam 3. armijas komandiera vietnieks un autotransporta pārvaldes priekšnieks Brjanskas frontē. No 07.1943. strēlnieku divizijas komandieris Rietumu frontē, 1. un 2. Baltijas frontē. Piedalījies kaujās pie Rostovas, Voroņežas-Kastornenskas operācijā, Kurskas kaujā, Polockas un Gorodokskas operācijās. Pēc kara okupētajā Vācijā bija Hemnicas (''Chemnitz'') pilsētas kara komendants. Demobilizējies 1947. gada augustā. |
| − | Apbalvojumi: Ļeņina ordenis, | + | Apbalvojumi: Ļeņina ordenis, Horezmas Sarkanās Zvaigznes ordenis, 3 Sarkanās Zvaigznes ordeņi, Aleksandra Ņevska ordenis, medaļas. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 22. decembris, plkst. 10.02
Horuns Jāzeps (kr. Хорун Иосиф Иванович; 23.5.(4.6.).1884.-21.02.1962.) - virsnieks, pilsoņu kara Krievijā dalībnieks.
Dzimis 1884. gada 23. maijā (4. jūnijā p.j.st.) Daugavpils novada, Vecsalienas pagasta Tartaku ciemā (1954. gadā ciems likvidēts un pievienots Jersikas ciemam), laukstrādnieku ģimenē. Laikā no 1905. līdz 1917. gadam dienēja Krievijas impērijas armijā, uzdienējis līdz vecākā apakšvirsnieka (старший унтер-офицер) pakāpei.
Kopš 1918. gada lielinieku partijas biedrs, dienēja Sarkanajā armijā. Krievijas pilsoņu kara laikā (1918.-1920.) dienēja kavalērijā: sākumā rotas komandieris, tad izlūku vienības komandieris, eskadrona komandieris, pulka komandieris. Piedalījies kaujās pret Deņikina armiju, karā ar Poliju, kaujās pret Mahno anarhistiem, kaujās pret Petļuras spēkiem. No 1921. līdz 1924. gadam Turkestānas frontē kā kavalērijas pulka komandieris piedalījās basmaču pretošanās kustības likvidēšanā (par kauju pie Kara-Šuras apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, nākošo SZ ordeni saņēmis par kauju pie Autobači kišlaka, trešo SZ ordeni saņēmis par kauju pie Hazaraspas pilsētas). 1921. gadā mācījies kvalifikācijas celšanas kursos Augstākajā kavalērijas skolā (Высшая кавалерийская школа), 1926. gadā mācījies kavalērijas komandieru kvalifikācijas celšanas kursos, 1935. gadā absolvējis Kara akadēmiju (Военная академия им. М. В. Фрунзе). Laikā no 1926. līdz 1940. gadam bijis kavalērijas pulka komandieris, kavalērijas brigādes komandieris, kavalērijas divizijas komandiera vietnieks, pasniedzējs Kara akadēmijā. II Pasaules kara laikā strēlnieku divizijas un kavalērijas korpusa komandieris (līdz 12.1941.). 1941.-1942. gados 9. rezerves armijas komandiera vietnieks Dienvidu frontē, pēc tam 3. armijas komandiera vietnieks un autotransporta pārvaldes priekšnieks Brjanskas frontē. No 07.1943. strēlnieku divizijas komandieris Rietumu frontē, 1. un 2. Baltijas frontē. Piedalījies kaujās pie Rostovas, Voroņežas-Kastornenskas operācijā, Kurskas kaujā, Polockas un Gorodokskas operācijās. Pēc kara okupētajā Vācijā bija Hemnicas (Chemnitz) pilsētas kara komendants. Demobilizējies 1947. gada augustā.
Apbalvojumi: Ļeņina ordenis, Horezmas Sarkanās Zvaigznes ordenis, 3 Sarkanās Zvaigznes ordeņi, Aleksandra Ņevska ordenis, medaļas.
