Atšķirības starp "Sasanīdu dinastija" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
+ | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" | ||
+ | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Sasanīdu impērija''' | ||
+ | |- | ||
+ | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Sassanid-empire-610CE.jpg|200px]] | ||
+ | |- | ||
+ | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
+ | * [[Sasans Sasanīds|Sasans]] | ||
+ | * [[Pāpāgs Sasanīds|Pāpāgs]] (209.-220.) | ||
+ | * [[Artašīrs I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Artašīrs I]] (220.-241.) | ||
+ | * [[Šapurs I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Šapurs I]] (241.-272.) | ||
+ | * [[Hormuzds (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Hormuzds I]] (272.-273.) | ||
+ | * [[Bahrams I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams I]] (273.-276.) | ||
+ | * [[Bahrams II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams II]] (276.-293.) | ||
+ | * [[Bahrams III (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams III]] (293.) | ||
+ | * [[Narse (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Narse]] (293.-302.) | ||
+ | * [[Hormuzds II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Hormuzds II]] (302.-309.) | ||
+ | * [[Adurs Narse (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Adurs Narse]] (309.) | ||
+ | * [[Šapurs II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Šapurs II]] (309.-379.) | ||
+ | * [[Artašīrs II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Artašīrs II]] (379.-382.) | ||
+ | * [[Šapurs III (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Šapurs III]] (383.-388.) | ||
+ | * [[Bahrams IV (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams IV]] (388.-399.) | ||
+ | * [[Jezdigerds I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Jezdigerds I]] (399.-420.) | ||
+ | * [[Bahrams V (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams V]] (420.-438.) | ||
+ | * Jezdigerds II (438.-457.) | ||
+ | * Hormuzds III (457.-459.) | ||
+ | * Perozs I (457.-484.) | ||
+ | * Balašs (484.-488.) | ||
+ | * Kavada I (488.-531.) | ||
+ | * Zamasps (496.-498.) | ||
+ | * Hosrojs I (531.-579.) | ||
+ | * Hormuzds IV (579.-590.) | ||
+ | * Bistams (591.-595.) | ||
+ | * Hormuzds V (593.) | ||
+ | * Hosrojs II (591.-628.) | ||
+ | * Kavada II (628.) | ||
+ | * Artašīrs III (628.-630.) | ||
+ | * Borandohta (630.-631.) | ||
+ | * Perozs II (631.) | ||
+ | * Azarmedohta (631.) | ||
+ | * Farruhzads Hosrojs (631.) | ||
+ | * Hormuzds VI (631.-632.) | ||
+ | * Jezdigerds III (632.-651.) | ||
+ | |} | ||
'''Sasanīdi''' (pers. ساسانیان) - [[Monarhs|monarhu]] dinastija [[Sasanīdu Persija|Persijā]] laikā no 224. līdz 651. gadam. Dzimtas senčos bijuši Parsas valdnieki, līdz ar to III gs. Sasanīdi šajā [[Aršakīdu Persija|Partas lielvalsts]] provincē bija visai ietekmīgi: dinastijas aizsācējs Sasans bija Anahitas tempļa [[mags]], tā dēls Pāpagāns - Istahras pilsētas un novada [[hvatavs]] (valdnieks vasalis). Cīņu par Persijas troni uzsāka Pāpagāna dēls Artašīrs (اردشیر - ''Ardashīr''), kurš savu karjeru sāka visai pieticīgi kā Darabgerdas cietokšņa komandants, taču, izmantojot valstī sākušās jukas un centrālās varas vājumu, 209. gadā kļuva par Istahrdatas šahu, turpmākajos gados pakļaujot savai varai aizvien vairāk apkaimes teritoriju, līdz sagrāba varu visā Parsā, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem magnātiem Partas lielvalstī. Turpinot līdzšinējo stratēģiju, viņš pakļāva Isfahanu, Kermanu, iebruka Huzistānā un pavērsās uz ziemeļiem, pārstājot atzīt sevi par valdnieka vasali. 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā Artašīrs sastapās kaujā ar Partas valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - ''Ardavan''), iznīcinot tā karaspēku, bet 226. gadā jau kronējās par visas valsts [[Šahanšahs|šahanšahu]] (t.i. ''valdnieku valdnieks''). Savu lielāko varenību Sasanīdu impērija sasniedza Hosroja II laikā (590.-628.). Pēdējais Sasanīds Persijas tronī bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu [[Kalifāts|Kalifātu]] 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti. | '''Sasanīdi''' (pers. ساسانیان) - [[Monarhs|monarhu]] dinastija [[Sasanīdu Persija|Persijā]] laikā no 224. līdz 651. gadam. Dzimtas senčos bijuši Parsas valdnieki, līdz ar to III gs. Sasanīdi šajā [[Aršakīdu Persija|Partas lielvalsts]] provincē bija visai ietekmīgi: dinastijas aizsācējs Sasans bija Anahitas tempļa [[mags]], tā dēls Pāpagāns - Istahras pilsētas un novada [[hvatavs]] (valdnieks vasalis). Cīņu par Persijas troni uzsāka Pāpagāna dēls Artašīrs (اردشیر - ''Ardashīr''), kurš savu karjeru sāka visai pieticīgi kā Darabgerdas cietokšņa komandants, taču, izmantojot valstī sākušās jukas un centrālās varas vājumu, 209. gadā kļuva par Istahrdatas šahu, turpmākajos gados pakļaujot savai varai aizvien vairāk apkaimes teritoriju, līdz sagrāba varu visā Parsā, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem magnātiem Partas lielvalstī. Turpinot līdzšinējo stratēģiju, viņš pakļāva Isfahanu, Kermanu, iebruka Huzistānā un pavērsās uz ziemeļiem, pārstājot atzīt sevi par valdnieka vasali. 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā Artašīrs sastapās kaujā ar Partas valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - ''Ardavan''), iznīcinot tā karaspēku, bet 226. gadā jau kronējās par visas valsts [[Šahanšahs|šahanšahu]] (t.i. ''valdnieku valdnieks''). Savu lielāko varenību Sasanīdu impērija sasniedza Hosroja II laikā (590.-628.). Pēdējais Sasanīds Persijas tronī bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu [[Kalifāts|Kalifātu]] 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti. | ||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
− | |||
[[Kategorija:Āzijas monarhu dinastijas]] | [[Kategorija:Āzijas monarhu dinastijas]] |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 24. oktobris, plkst. 15.19
|
Sasanīdi (pers. ساسانیان) - monarhu dinastija Persijā laikā no 224. līdz 651. gadam. Dzimtas senčos bijuši Parsas valdnieki, līdz ar to III gs. Sasanīdi šajā Partas lielvalsts provincē bija visai ietekmīgi: dinastijas aizsācējs Sasans bija Anahitas tempļa mags, tā dēls Pāpagāns - Istahras pilsētas un novada hvatavs (valdnieks vasalis). Cīņu par Persijas troni uzsāka Pāpagāna dēls Artašīrs (اردشیر - Ardashīr), kurš savu karjeru sāka visai pieticīgi kā Darabgerdas cietokšņa komandants, taču, izmantojot valstī sākušās jukas un centrālās varas vājumu, 209. gadā kļuva par Istahrdatas šahu, turpmākajos gados pakļaujot savai varai aizvien vairāk apkaimes teritoriju, līdz sagrāba varu visā Parsā, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem magnātiem Partas lielvalstī. Turpinot līdzšinējo stratēģiju, viņš pakļāva Isfahanu, Kermanu, iebruka Huzistānā un pavērsās uz ziemeļiem, pārstājot atzīt sevi par valdnieka vasali. 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā Artašīrs sastapās kaujā ar Partas valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - Ardavan), iznīcinot tā karaspēku, bet 226. gadā jau kronējās par visas valsts šahanšahu (t.i. valdnieku valdnieks). Savu lielāko varenību Sasanīdu impērija sasniedza Hosroja II laikā (590.-628.). Pēdējais Sasanīds Persijas tronī bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu Kalifātu 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.