Atšķirības starp "Sasanīdu Persija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
45. rindiņa: 45. rindiņa:
 
|}
 
|}
 
'''Sasanīdu impērija''' (pers. پادشاهی ساسانیان‎) jeb '''Eranšara''' (''Eranshahr'' - "āriešu valsts") - otrās Persijas impērijas trešās dinastijas lielvalsts, kas pastāvēja laikā no 224. līdz 651. gadam. Valsti izveidoja Parsas [[hvatavs]] Artašīrs I Pāpagāns (اردشیر‎ - ''Ardashīr'', Pāpagāna dēls - ''i Pāpagān''), saceļoties un 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā sakaujot Partas lielvalsts valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - ''Ardavan'') no [[Aršakīdu dinastija]]s, bet 226. gadā kronējoties par [[Šahanšahs|šahanšahu]]. Pēdējais [[sasanīdu dinastija]]s šahanšahs bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu [[Kalifāts|Kalifātu]] 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.
 
'''Sasanīdu impērija''' (pers. پادشاهی ساسانیان‎) jeb '''Eranšara''' (''Eranshahr'' - "āriešu valsts") - otrās Persijas impērijas trešās dinastijas lielvalsts, kas pastāvēja laikā no 224. līdz 651. gadam. Valsti izveidoja Parsas [[hvatavs]] Artašīrs I Pāpagāns (اردشیر‎ - ''Ardashīr'', Pāpagāna dēls - ''i Pāpagān''), saceļoties un 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā sakaujot Partas lielvalsts valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - ''Ardavan'') no [[Aršakīdu dinastija]]s, bet 226. gadā kronējoties par [[Šahanšahs|šahanšahu]]. Pēdējais [[sasanīdu dinastija]]s šahanšahs bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu [[Kalifāts|Kalifātu]] 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.
 
== Komentāri ==
 
 
Valsts centralizēta, ar striktu hierarhiju. Pēc [[Monarhs|monarha]] dzimtas nākošie hierarhijā bija '''[[šahrdari]]''' - reģionu vietvalži, monarha tiešie [[Vasalis|vasaļi]], ar titulu '''"[[marzbani]]"''' (četriem "lielajiem marzbaniem" bija tituls [[šahs]]). Nākošie rangā bija '''[[vispuhri]]''' - septiņu senāko dzimtu pārstāvji, kuriem uz augstākajiem valsts amatiem bija mantošanas tiesības. Nākošie rangā bija pārējā [[aristokrātija]] - '''[[vizurgi]]''', pēc tiem vidējie zemes īpašnieki '''[[azadi]]''' (t.i. brīvie). To augstākais slānis - '''[[dehkani]]''', - ciemu kopienu vadītāji jeb "ciemu kungi" veidoja profesionālu karotāju [[Kasta|kastu]], analogu Eiropas [[Bruņinieks|bruņiniekiem]]. Pārējie pavalstnieki bija klasificēti 4 [[Kārta|kārtās]]: '''[[asravani]]''' ([[garīdzniecība]]), '''[[arteštarani]]''' (karavīri), '''[[dibherani]]''' (ierēdniecība, ieskaitot ārstus, astrologus, dzejniekus u.c. ''brīvās profesijas''), un brīvā tauta ('''[[vastriošani]]''' - zemnieki, un '''[[hutuhšani]]''' - amatnieki). Katrā kārtā pastāvēja visai bagāts iekšējo kategoriju klāsts. Saimniecībā visai ievērojama loma bija [[verdzība]]i.
 
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 25. oktobris, plkst. 06.06

Sasanīdu impērija
Sassanid-empire-610CE.jpg
valstis
Persijā:
  • Protoelamīti (3200.-2700.g.p.m.ē.)
  • Džirofti (3000.-500.g.p.m.ē.)
  • Elamas valsts (2700.-539.g.p.m.ē.)
  • Mannas valsts (1000.-700.g.p.m.ē.)
  • Mīdijas lielvalsts (728.-550.g.p.m.ē.)
  • Ahamenīdu lielvalsts (648.-330.g.p.m.ē.)
  • Seleikīdu lielvalsts (330.-150.g.p.m.ē.)
  • Aršakīdu lielvalsts (250.g.p.m.ē.-224.g.)
  • Sasanīdu impērija (224.-650.g.)
  • Arābu kari (637.-651.g.)
  • Omeijādu kalifāts (661.-750.g.)
  • Abasīdu kalifāts (750.-1258.g.)
  • Tahirīdu valsts (821.-873.g.)
  • Alavīdu valsts (864.-928.g.)
  • Safarīdu valsts (861.-1003.g.)
  • Samanīdu valsts (875.-999.)
  • Zijarīdu valsts (928.-1043.g.)
  • Buīdu valsts (934.-1055.g.)
  • Gaznevīdu valsts (963.-1187.g.)
  • Seldžuku valsts (1037.-1194.g.)
  • Gurīdu valsts (1149.-1212.g.)
  • Horezmšahu lielvalsts (1077.-1231.g)
  • Juaņ impērija (1256.-1353.g.)
  • Muzafarīdu valsts (1314.-1393.g.)
  • Čobanīdu valsts (1337.-1357.g.)
  • Džalairīdu valsts (1339.-1432.g.)
  • Timurīdu lielvalsts (1370.-1506.g.)
  • Karakojunlu turkmēņu valsts (1407.-1468.g.)
  • Akkojunlu turkmēņu valsts (1378.-1508.g.)
  • Sefevīdu Persija (1501.-1722./1736.g.)
  • Hotaku Persija (1722.-1729.g.)
  • Afšarīdu Persija (1736.-1802.g.)
  • Zendu Persija (1750.-1794.g.)
  • Kadžaru Persija (1781.-1925.g)
  • Pehlevi Persija (1925.-1979.g.)
  • Persijas pagaidu valdība (1979.g.)
  • Irānas Islama Republika (no 1980.g.)

Sasanīdu impērija (pers. پادشاهی ساسانیان‎) jeb Eranšara (Eranshahr - "āriešu valsts") - otrās Persijas impērijas trešās dinastijas lielvalsts, kas pastāvēja laikā no 224. līdz 651. gadam. Valsti izveidoja Parsas hvatavs Artašīrs I Pāpagāns (اردشیر‎ - Ardashīr, Pāpagāna dēls - i Pāpagān), saceļoties un 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā sakaujot Partas lielvalsts valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - Ardavan) no Aršakīdu dinastijas, bet 226. gadā kronējoties par šahanšahu. Pēdējais sasanīdu dinastijas šahanšahs bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu Kalifātu 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.

Literatūra

  • Rawlinson George. History of the Sassanian or New Persian Empire. / The Seven Great Monarchies of the Ancient Eastern World. - IndyPublish.com, 2005
  • Nicolle David. Sassanian Armies: the Iranian Empire Early 3rd to Mid-7th Centuries AD. - Montvert: Stockport, 1996, ISBN 978-1874101086
  • Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7
  • Frye R.N. The Political History of Iran under the Sassanians. / William Bayne Fisher, Ilya Gershevitch, Ehsan Yarshater, R. N. Frye, J. A. Boyle, Peter Jackson, Laurence Lockhart, Peter Avery, Gavin Hambly, Charles Melville. The Cambridge History of Iran. - Cambridge University Press, 1993, ISBN 0-521-20092-X.
  • Dodgeon Michael H.; Greatrex Geoffrey; Lieu Samuel N. C. The Roman Eastern Frontier and the Persian Wars. - Routledge, 2002, ISBN 0-415-003423.
  • James Howard-Johnston. East Rome, Sasanian Persia and the End of Antiquity. / Historiographical and Historical Studies (Collected Studies). - Aldershot, 2006, ISBN 0-86078-992-6.

  • Börm Henning. Prokop und die Perser. Untersuchungen zu den Römisch-Sasanidischen Kontakten in der ausgehenden Spätantike. - Franz Steiner: Stuttgart, 2007, ISBN 9-783-515-09052-0
  • Nöldeke Th., Geschichte der Perser und Araber zur Zeit der Sasaniden. - Leyden, 1879

  • Christensen A., L'lran sous les Sassanides, 2 ed., Cph., 1944
  • Ghirshman R., Parthes et Sassanides. - Paris, 1962

  • Пигулевская Н. В., Византия и Иран на рубеже VI и VII вв. - Москва-Ленинград, 1946
  • Пигулевская Н. В., Месопотамия на рубеже V и VI вв. - Москва-Ленинград, 1940
  • Луконин В. Г., Культура Сасанидского Ирана. - Москва, 1969
  • Периханян А. Г., Сасанидский судебник. - Ереван, 1973
  • Фрай Р. Н., Наследие Ирана. [пер. с англ.] - Москва, 1972

Resursi internetā par šo tēmu