Atšķirības starp "Ptolemajs" versijām

Pašreizējā versija, 2012. gada 31. janvāris, plkst. 09.24

Ptolemajs Klaudijs (sgr. Κλαύδιος Πτολεμαῖος, Klaúdios Ptolemaîos; ~100.–178. g.p.m.ē.), senākā literatūrā arī Ptolemejs (no vācu Ptolemäus, no viduslat. Ptolemeus, no lat. Claudius Ptolemaeus) - sengrieķu izcelsmes romiešu dabaszinātnieks, astronoms, ģeogrāfs, pirmās zināmās Eiropas kartes sastādītājs.

Dzimis Romas impērijas Ēģiptes provincē, kopš 127. gada dzīvojis un darbojies Aleksandrijā. Par viņa dzīvi praktiski nav zināms nekas, dzīves gadi nosacīti pieņemti vēlāk, pamatojoties uz viņa paša darbos rodamajām norādēm. Spriežot pēc niecīgajām ziņām, viņa vecāki nākuši no grieķu pārceļotājiem, bet dzimtas vārds "Klaudiji" liecina, ka bijuši Romas pilsoņi (visticamāk, pilsoņa statuss iegūts imperatora Klaudija laikā, t.i., 4.-41. g.). Viņa interešu sfērā ietilpa astronomija, ģeogrāfija, matemātika, optika, mūzikas teorija u.c.

Ap 140. gadu Ptolemajs, balstoties uz Aristoteļa mācību, izveidoja ģeocentrisko (visums rotē ap Zemi, kas atrodas tā centrā) planētu kustības matemātisko teoriju un publicēja savā traktātā "Lielais [matemātikas] izklāsts" (sgr. Ἡ μεγάλη σύνταξις, Hē megalē syntaxis; plašāk zināma tā kļuva ar nosaukumu "Ho megas astronomos", ko arābu astronomi vēlākos gadsimtos biežāk dēvēja saīsināti par "Megiste" - ar. al-Madžisṭī - no kurienes nāk Rietumeiropā zināmais latinizētais nosaukums Almagest), 13 grāmatās, līdz ar 1022 zvaigžņu katalogu. Lai izskaidrotu planētu cilpveida kustību, viņš pieņēma, ka katra planēta kustas pa nelielu apli – epiciklu (šo hipotēzi apm. 150. g. p.m.ē. izvirzīja Nīkajas Hiparhs), bet epicikla centrs kustas pa lielāku apli – deferentu. Izmantojot šo teoriju, varēja samērā precīzi noteikt spīdekļu stāvokļus ilgākam laika periodam uz priekšu (spīdekļu kustības aprakstīšanai bija vajadzīgi 80 epicikli un deferenti). Ptolemaja izveidotais ģeocentriskais pasaules uzbūves modelis bija vispārpieņemts Rietumu zinātnē, līdz 1851. gadā ar Fuko svārsta palīdzību beidzot tika pierādīta Zemes rotācija ap Sauli.
Sava laika zināšanas astroloģijā viņš apkopoja traktātā "Apotelesmātika" (Ἀποτελεσματικά, Apotelesmatika) jeb "Četras grāmatas" (sgr. Τετράβιβλος, Tetrabiblos, lat. Quadripartitum).
Savā 8 grāmatu darbā Geōgraphikē hyphēgēsis ("Ģeogrāfijas mācība", lat Geographia Claudii Ptolemaei) sniedz ap 8000 dažādu ģeogrāfisku punktu koordinātes pēc garuma un platuma (nulles meridianu izvēlējās caur Kanāriju salām), kopā ar Agatadēmona zīmētajām kartēm satur visu tai laikā zināmo informāciju par pasauli, ieskaitot arī latviešu historiogrāfiju interesējošo Baltijas jūras austrumu piekrasti (līdz mūsu dienām saglabājušies nevis šo karšu oriģināli, bet gan tikai XII un XIII gs. latīņu valodā sastādītas kopijas). Daļu viņa kartēs minēto cilšu nosaukumu piedēvē baltiem: galindae, sudini, borusci, veltae; ir mēģināts identificēt virkni hidronīmu, piemēram, Vistula (Visla), Rhudon (Kuršu joma), Cherinus (Daugava) u.c. Vēlākos gadsimtos Ptolemaja ģeogrāfiskie priekšstati tika piemirsti, no jauna parādoties arābu ģeogrāfa Idrīsi darbos, bet plašāku nozīmi ieguva XV gs.

Literatūra par šo tēmu

Ptolemejs. // Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 6. lpp.
Vecvagars M. Latvijas Vestures antīkie un bizantiskie avoti. - Apgāds MSV: Rīga, 2011., 11.-22. lpp. ISBN 9934823926

Ptolemy. The Harmonics. / Translated by A. Barker // Greek Musical Writings. Vol. 2. Cambridge, 1989, pp. 270-391.
Ptolemy. Harmonics. / Translated by J. Solomon. - Brill: Leiden, 2000
Brummelen van G. Lunar and planetary interpolation tables in Ptolemy’s Almagest. // Journal for the history of astronomy, 25, 1994, p. 297-311.
Barker A. Scientific Method in Ptolemy's Harmonics. - Cambridge, 2000
Berggren, J. Lennart, and Alexander Jones. Ptolemy's Geography: An Annotated Translation of the Theoretical Chapters. - Princeton University Press: Princeton/Oxford, 2000. ISBN 0-691-01042-0
Campbell T. The Earliest Printed Maps. - British Museum Press: London, 1987
Ptolemy. Harmonics. / translated and commentary by Jon Solomon. - Brill Publishers: Leiden/Boston, 2000. ISBN 90-04-11591-9
Ptolemy Tetrabiblos. / Robbins, Frank E. (ed.) - Harvard University Press (Loeb Classical Library): Cambridge, Massachusetts, 1940. ISBN 0-674-99479-5
Smith A.M. Ptolemy's theory of visual perception: An English translation of the Optics with introduction and commentary. // Transactions of the American Philosophical Society, Vol. 86, Part 2. Philadelphia: The American Philosophical Society, 1996
Claudius Ptolemy: The Geography. / Stevenson, Edward Luther (trans. and ed.). - New York Public Library: New York, 1932 (Reprint, Dover: New York, 1991)
Taub Liba Chia. Ptolemy's Universe: The Natural Philosophical and Ethical Foundations of Ptolemy's Astronomy. - Open Court Press: Chicago, 1993. ISBN 0-8126-9229-2
Ptolemy's Almagest. / Translated and annotated by G. J. Toomer. - Princeton University Press, 1998
Gerd Graßhoff. The history of Ptolemy's star catalogue. - Springer: New York, 1990, ISBN 0-387-97181-5

Claudius Ptolemäus. Tetrabiblos. Nach der von Melanchthon besorgten seltenen Ausgabe aus dem Jahre 1553. - Chiron: Tübingen, 2000, ISBN 3-925100-17-2
Ptolemy : Die Harmonielehre des Klaudios Ptolemaios. / edited by Ingemar Düring - Elanders boktr. aktiebolag: Göteborg, 1930 (Reprint, New York: Garland Publishing, 1980)
Ptolemaios, Handbuch der Geographie (Griechisch-Deutsch). 2 Bd. / Stückelberger Alfred, and Gerd Graßhoff (Hrsg). - Schwabe Verlag: Basel, 2006. ISBN 978-3-7965-2148-5
Ingemar Düring. Ptolemaios und Porphyrios über die Musik. - Olms: Hildesheim u. a. 1987, ISBN 3-487-07932-1
Klaus Geus. Ptolemaios – Reaktionär, Theoretiker, Plagiator?. // Barrieren und Zugänge. Die Geschichte der europäischen Expansion. Festschrift für Eberhard Schmitt zum 65. Geburtstag. / Thomas Beck, Marília dos Santos Lopes, Christian Rödel (Hrsg.) - Harrassowitz: Wiesbaden, 2004, S. 36–50. ISBN 3-447-04848-4
Klaus Geus. Ptolemaios über die Schulter geschaut – zu seiner Arbeitsweise in der Geographike Hyphegesis. // Michael Rathmann (Hrsg.): Wahrnehmung und Erfassung geographischer Räume in der Antike. - Philipp von Zabern: Mainz, 2007, S. 159–166. ISBN 978-3-8053-3749-6
Andreas Kleineberg, Christian Marx, Eberhard Knobloch, Dieter Lelgemann. Germania und die Insel Thule. Die Entschlüsselung von Ptolemaios' „Atlas der Oikumene“. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 2010, ISBN 978-3-534-23757-9
Klaudios Ptolemaios. Handbuch der Geographie. / Alfred Stückelberger, Gerd Graßhoff (Hrsg.) - Schwabe Basel: Basel, 2006, ISBN 3-7965-2148-7

Клавдий Птолемей. Руководство по географии (отрывки). / Пер. С. К. Апта и В. В. Латышева. // Античная география. Москва, 1953. С. 286—323.
Клавдий Птолемей. География (отрывки). // Древний Восток в античной и раннехристианской традиции (Индия, Китай, Юго-Восточная Азия). / Пер. и примеч. Г. А. Тароняна. - Ладомир: Москва, 2007. С. 212—247.
Куртик Г.Е. Понятие скорости в античной науке: Аристотель — Птолемей. // Исследования по истории физики и механики 1991-92. - Наука: Москва, 1997, с. 219—248
Зубарев В.Г. Северное Причерноморье в историко-географической концепции Клавдия Птолемея. - Тула, 1998

Resursi internetā par šo tēmu

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-'''Ptolemejs''' (lat. ''Ptolemaeus'') jeb '''Ptolemajs Klaudijs''' (sgr. ''Κλαύδιος Πτολεμαῖος, Klaúdios Ptolemaîos''; ~100.–178. g.p.m.ē.) - dabaszinātnieks, astronoms, ģeogrāfs, pirmās zināmās Eiropas kartes sastādītājs.
+'''Ptolemajs Klaudijs''' (sgr. ''Κλαύδιος Πτολεμαῖος, Klaúdios Ptolemaîos''; ~100.–178. g.p.m.ē.), senākā literatūrā arī '''Ptolemejs''' (no vācu ''Ptolemäus'', no viduslat. ''Ptolemeus'', no lat. ''Claudius Ptolemaeus'') - sengrieķu izcelsmes romiešu dabaszinātnieks, astronoms, ģeogrāfs, pirmās zināmās Eiropas kartes sastādītājs.
-Dzimis Ptolemaidā, [[Romas impērija]]s Ēģiptes provincē, jopš 127. gada dzīvojis un darbojies Aleksandrijā. Romas pilsonis. Viņa interešu sfērā ietilpa astronomija, ģeogrāfija, matemātika, optika, mūzikas teorija u.c.
+Dzimis [[Romas impērija]]s Ēģiptes provincē, kopš 127. gada dzīvojis un darbojies Aleksandrijā. Par viņa dzīvi praktiski nav zināms nekas, dzīves gadi nosacīti pieņemti vēlāk, pamatojoties uz viņa paša darbos rodamajām norādēm. Spriežot pēc niecīgajām ziņām, viņa vecāki nākuši no grieķu pārceļotājiem, bet dzimtas vārds "Klaudiji" liecina, ka bijuši Romas pilsoņi (visticamāk, pilsoņa statuss iegūts imperatora Klaudija laikā, t.i., 4.-41. g.). Viņa interešu sfērā ietilpa astronomija, ģeogrāfija, matemātika, optika, mūzikas teorija u.c.
-Balstoties uz Aristoteļa mācību, Ptolemejs izveidoja debess ķermeņu kustības matemātisko teoriju. Lai izskaidrotu planētu cilpveida kustību, viņš pieņēma, ka katra planēta kustas pa nelielu apli – epiciklu (šo hipotēzi apt. 150. g.p.m.ē. izvirzīja Nīkejas Hiparks), bet epicikla centrs kustas pa lielāku apli – deferentu. Izmantojot šo teoriju, varēja samērā precīzi noteikt spīdekļu stāvokļus ilgākam laika periodam uz priekšu (spīdekļu kustības aprakstīšanai bija vajadzīgi 80 epicikli un deferenti). Ap 140. gadu Ptolemejs Aleksandrijā izveidoja ģeocentrisko planētu kustības teoriju un publicēja 1000 zvaigžņu katalogu. Savā 8 sējumu darbā ''Geōgraphikē hyphēgēsis" ("Ģeogrāfijas mācība") sniedz ap 8000 dažādu ģeogrāfisku punktu koordinātes pēc garuma un platuma (nulles meridianu izvēlējās caur Kanāriju salām), kopā ar Agatadēmona zīmētajām kartēm satur visu tai laikā zināmo informāciju par pasauli, ieskaitot arī latviešu historiogrāfiju interesējošo Baltijas jūras austrumu piekrasti (līdz mūsu dienām saglabājušies nevis šo karšu oriģināli, bet gan tikai XII un XIII gs. latīņu valodā sastādītas kopijas). Daļu viņa kartēs minēto cilšu nosaukumu piedēvē [[balti]]em: ''galindae'', ''sudini'', ''borusci'', ''veltae''; ir mēģināts identificēt virkni hidronīmu, piemēram, ''Vistula'' (Visla), ''Rhudon'' (Kuršu joma), ''Cherinus'' (Daugava) u.c. Vēlākos gadsimtos Ptolemeja ģeogrāfiskie priekšstati tika piemirsti, no jauna parādoties arābu ģeogrāfa Idrisi darbos, bet plašāku nozīmi ieguva XV gs.
+* Ap 140. gadu Ptolemajs, balstoties uz [[Aristotelis no Stagīras|Aristoteļa]] mācību, izveidoja ģeocentrisko (visums rotē ap Zemi, kas atrodas tā centrā) planētu kustības matemātisko teoriju un publicēja savā traktātā "Lielais [matemātikas] izklāsts" (sgr. ''Ἡ μεγάλη σύνταξις, Hē megalē syntaxis''; plašāk zināma tā kļuva ar nosaukumu "Ho megas astronomos", ko arābu astronomi vēlākos gadsimtos biežāk dēvēja saīsināti par "Megiste" - ar. ''al-Madžisṭī'' - no kurienes nāk Rietumeiropā zināmais latinizētais nosaukums ''Almagest''), 13 grāmatās, līdz ar 1022 zvaigžņu katalogu. Lai izskaidrotu planētu cilpveida kustību, viņš pieņēma, ka katra planēta kustas pa nelielu apli – epiciklu (šo hipotēzi apm. 150. g. p.m.ē. izvirzīja Nīkajas Hiparhs), bet epicikla centrs kustas pa lielāku apli – deferentu. Izmantojot šo teoriju, varēja samērā precīzi noteikt spīdekļu stāvokļus ilgākam laika periodam uz priekšu (spīdekļu kustības aprakstīšanai bija vajadzīgi 80 epicikli un deferenti). Ptolemaja izveidotais ģeocentriskais pasaules uzbūves modelis bija vispārpieņemts Rietumu zinātnē, līdz 1851. gadā ar Fuko svārsta palīdzību beidzot tika pierādīta Zemes rotācija ap Sauli.
+* Sava laika zināšanas astroloģijā viņš apkopoja traktātā "Apotelesmātika" (''Ἀποτελεσματικά, Apotelesmatika'') jeb "Četras grāmatas" (sgr. ''Τετράβιβλος, Tetrabiblos'', lat. ''Quadripartitum'').
-Zināmākie darbi: „Matemātiskā sintakse”, astronomijas traktāts „Almagests” (lat. ''Almagest''), „Ģeogrāfija” un „Tertabibloss".
+* Savā 8 grāmatu darbā ''Geōgraphikē hyphēgēsis'' ("Ģeogrāfijas mācība", lat ''Geographia Claudii Ptolemaei'') sniedz ap 8000 dažādu ģeogrāfisku punktu koordinātes pēc garuma un platuma (nulles meridianu izvēlējās caur Kanāriju salām), kopā ar Agatadēmona zīmētajām kartēm satur visu tai laikā zināmo informāciju par pasauli, ieskaitot arī latviešu historiogrāfiju interesējošo Baltijas jūras austrumu piekrasti (līdz mūsu dienām saglabājušies nevis šo karšu oriģināli, bet gan tikai XII un XIII gs. latīņu valodā sastādītas kopijas). Daļu viņa kartēs minēto cilšu nosaukumu piedēvē [[balti]]em: ''galindae'', ''sudini'', ''borusci'', ''veltae''; ir mēģināts identificēt virkni hidronīmu, piemēram, ''Vistula'' (Visla), ''Rhudon'' (Kuršu joma), ''Cherinus'' (Daugava) u.c. Vēlākos gadsimtos Ptolemaja ģeogrāfiskie priekšstati tika piemirsti, no jauna parādoties arābu ģeogrāfa [[Idrīsi]] darbos, bet plašāku nozīmi ieguva XV gs.
 == Literatūra par šo tēmu ==
-* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 6. lpp.
+* Ptolemejs. // Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 6. lpp.
-* Vecvagars M. Latvijas Vestures: Antikie un Bizantiskie Avoti. 11.-22. lpp.
+* Vecvagars M. Latvijas Vestures antīkie un bizantiskie avoti. - Apgāds MSV: Rīga, 2011., 11.-22. lpp. ISBN 9934823926
+----
+* Ptolemy. The Harmonics. / Translated by A. Barker // Greek Musical Writings. Vol. 2. Cambridge, 1989, pp. 270-391.
+* Ptolemy. Harmonics. / Translated by J. Solomon. - Brill: Leiden, 2000
+* Brummelen van G. Lunar and planetary interpolation tables in Ptolemy’s Almagest. // Journal for the history of astronomy, 25, 1994, p. 297-311.
+* Barker A. Scientific Method in Ptolemy's Harmonics. - Cambridge, 2000
+* Berggren, J. Lennart, and Alexander Jones. Ptolemy's Geography: An Annotated Translation of the Theoretical Chapters. - Princeton University Press: Princeton/Oxford, 2000. ISBN 0-691-01042-0
+* Campbell T. The Earliest Printed Maps. - British Museum Press: London, 1987
+* Ptolemy. Harmonics. / translated and commentary by Jon Solomon. - Brill Publishers: Leiden/Boston, 2000. ISBN 90-04-11591-9
+* Ptolemy Tetrabiblos. / Robbins, Frank E. (ed.) - Harvard University Press (Loeb Classical Library): Cambridge, Massachusetts, 1940. ISBN 0-674-99479-5
+* Smith A.M. Ptolemy's theory of visual perception: An English translation of the Optics with introduction and commentary. // Transactions of the American Philosophical Society, Vol. 86, Part 2. Philadelphia: The American Philosophical Society, 1996
+* Claudius Ptolemy: The Geography. / Stevenson, Edward Luther (trans. and ed.). - New York Public Library: New York, 1932 (Reprint, Dover: New York, 1991)
+* Taub Liba Chia. Ptolemy's Universe: The Natural Philosophical and Ethical Foundations of Ptolemy's Astronomy. - Open Court Press: Chicago, 1993. ISBN 0-8126-9229-2
+* Ptolemy's Almagest. / Translated and annotated by G. J. Toomer. - Princeton University Press, 1998
+* Gerd Graßhoff. The history of Ptolemy's star catalogue. - Springer: New York, 1990, ISBN 0-387-97181-5
+----
+* Claudius Ptolemäus. Tetrabiblos. Nach der von Melanchthon besorgten seltenen Ausgabe aus dem Jahre 1553. - Chiron: Tübingen, 2000, ISBN 3-925100-17-2
+* Ptolemy : Die Harmonielehre des Klaudios Ptolemaios. / edited by Ingemar Düring - Elanders boktr. aktiebolag: Göteborg, 1930 (Reprint, New York: Garland Publishing, 1980)
+* Ptolemaios, Handbuch der Geographie (Griechisch-Deutsch). 2 Bd. / Stückelberger Alfred, and Gerd Graßhoff (Hrsg). - Schwabe Verlag: Basel, 2006. ISBN 978-3-7965-2148-5
+* Ingemar Düring. Ptolemaios und Porphyrios über die Musik. - Olms: Hildesheim u. a. 1987, ISBN 3-487-07932-1
+* Klaus Geus. Ptolemaios – Reaktionär, Theoretiker, Plagiator?. // Barrieren und Zugänge. Die Geschichte der europäischen Expansion. Festschrift für Eberhard Schmitt zum 65. Geburtstag. / Thomas Beck, Marília dos Santos Lopes, Christian Rödel (Hrsg.) - Harrassowitz: Wiesbaden, 2004, S. 36–50. ISBN 3-447-04848-4
+* Klaus Geus. Ptolemaios über die Schulter geschaut – zu seiner Arbeitsweise in der Geographike Hyphegesis. // Michael Rathmann (Hrsg.): Wahrnehmung und Erfassung geographischer Räume in der Antike. - Philipp von Zabern: Mainz, 2007, S. 159–166. ISBN 978-3-8053-3749-6
+* Andreas Kleineberg, Christian Marx, Eberhard Knobloch, Dieter Lelgemann. Germania und die Insel Thule. Die Entschlüsselung von Ptolemaios' „Atlas der Oikumene“. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 2010, ISBN 978-3-534-23757-9
+* Klaudios Ptolemaios. Handbuch der Geographie. / Alfred Stückelberger, Gerd Graßhoff (Hrsg.) - Schwabe Basel: Basel, 2006, ISBN 3-7965-2148-7
+----
+* Клавдий Птолемей. Руководство по географии (отрывки). / Пер. С. К. Апта и В. В. Латышева. // Античная география. Москва, 1953. С. 286—323.
+* Клавдий Птолемей. География (отрывки). // Древний Восток в античной и раннехристианской традиции (Индия, Китай, Юго-Восточная Азия). / Пер. и примеч. Г. А. Тароняна. - Ладомир: Москва, 2007. С. 212—247.
+* Куртик Г.Е. Понятие скорости в античной науке: Аристотель — Птолемей. // Исследования по истории физики и механики 1991-92. - Наука: Москва, 1997, с. 219—248
+* Зубарев В.Г. Северное Причерноморье в историко-географической концепции Клавдия Птолемея. - Тула, 1998
 == Resursi internetā par šo tēmu ==
-* [http://www.wilbourhall.org/index.html#ptolemy Claudii Ptolemaei Opera Quae Exstant Omnia]
+* [http://www.wilbourhall.org/index.html#ptolemy Claudii Ptolemaei Opera Quae Exstant Omnia - Almagest books 1–13]
+* [http://www.archive.org/details/claudiiptolemae00ptolgoog Claudii Ptolemaei Opera quae exstant omnia ... (1898), Vol 1]
+* [http://www.archive.org/details/claudiiptolemaei03ptoluoft Claudii Ptolemaei Opera quae exstant omnia (1898), Vol. 3]
+* [http://www.archive.org/details/operaquaeexstant00ptoluoft Claudii Ptolemaei Opera quae exstant omnia (1898), Vol. 3/2]
+* [http://www.archive.org/details/syntaxismathema01ptolgoog Claudii Ptolemaei Syntaxis mathematica (1903)]
+* [http://content.lib.ua.edu/cdm4/document.php?CISOROOT=/UpTo1700&CISOPTR=166 Claudii Ptholemaei Alexandrini liber geographiae cum tabulis et universali figura et cum additione locorum quae a recentioribus reperta sunt diligenti cura emendatus et impressus. (Venedig, 1511), - University of Alabama]
+* [http://digital.slub-dresden.de/ppn277690838 Ptolemaei libri IV mathematicae translatione Wintomiensis Ebdelmessiae - Mscr.Dresd.Db.87. (S.l.) 1450 - Der Sächsischen Landesbibliothek]
+* [http://digital.slub-dresden.de/ppn267495277 Ioannis De Monte Regio Et Georgii Purbachii Epitome, In Cl. Ptolemaei Magnam compositionem. (Basileae 1543) - Der Sächsischen Landesbibliothek]
+* [http://www.polona.pl/dlibra/doccontent2?id=61 Cosmographia Claudii Ptolomaei Alexandrini (1467) - Biblioteka Narodowa]
+----
+* [http://www.gap-system.org/~history/Biographies/Ptolemy.html Claudius Ptolemy biography]
+* [http://www.skyscript.co.uk/ptolemy.html Deborah Houlding. The Life & Work of Ptolemy. (2003)]
+* [http://www.u.arizona.edu/~aversa/scholastic/Dictionary%20of%20Scientific%20Biography/Ptolemy%20(Toomer).pdf Toomer Gerald J. Ptolemy (Claudius Ptolemæus). // Gillispie, Charles. Dictionary of Scientific Biography. 11. Scribner & American Council of Learned Societies: New York, 1970. pp. 186–206. (.pdf)] ISBN 9780684101149.
+* [http://www.princeton.edu/~hos/mike/texts/ptolemy/ptolemy.html Mahoney M.S. Ptolemaic Astronomy in the Middle Ages. // Dictionary of the Middle Ages. / ed. J.R. Strayer]
+* [http://faculty.fullerton.edu/cmcconnell/Planets.html#7 The Ptolemaic Solution. // McConnell C.S. Models of Planetary Motion from Antiquity to the Renaissance.]
+* [http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Ptolemy/Tetrabiblos/home.html Claudius Ptolemy. Tetrabiblos.]
+* [http://books.google.com/books?id=mhLVHR5QAQkC&pg=PP1&dq=ptolemy+theory+of+visual+perception&hl=lv#v=onepage&q=ptolemy%20theory%20of%20visual%20perception&f=false Mark Smith A. Ptolemy's theory of visual perception: an English translation of the Optics. - Transactions of the American Philosophical Society. Vol 86, Prt 2, - Philadelphia, 1996] ISBN 0-87169-862-5
+* [http://www.sacred-texts.com/astro/ptb/index.htm Ptolemy's Tetrabiblos. / tr. J.M. Ashmand (1822)]
+* [http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Gazetteer/Periods/Roman/_Texts/Ptolemy/home.html Ptolemy. The Geography.]
+* [http://www.csiss.org/classics/content/76 Ben Sprague. Claudius Ptolemaeus (Ptolemy): Representation, Understanding, and Mathematical Labeling of the Spherical Earth]
+* [http://ptolemy.berkeley.edu/people/ptolemy.htm The Ptolemy Project of the University of California at Berkeley]
+* [http://www.polaris.iastate.edu/EveningStar/Unit2/unit2_sub1.htm The Ptolemaic Model]
+* [http://www.cs.xu.edu/math/math147/02f/ptolemy/ptolemytext.html Claudius Ptolemy. The Almagest.]
+* [http://www.astrologiamedieval.com/tabelas/Tetrabiblos.pdf Claudius Ptolemy. Tetrabiblos. (.pdf)]
+----
+* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D118641786&method=simpleSearch Literatur von und über Claudius Ptolemäus im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
+* [http://www.archive.org/details/desclaudiusptole01ptoluoft Des Claudius Ptolemäus Handbuch der astronomie .. (1912) Bd. 1]
+* [http://www.archive.org/details/desclaudiusptole02ptoluoft Des Claudius Ptolemäus Handbuch der astronomie .. (1912) Bd. 2]
+* [http://www.schule-bw.de/unterricht/faecher/mathematik/3material/nett/ptol/index_html Zum Satz des Ptolemäus - Landesbildungsserver Baden-Württemberg]
+* [http://gesamtkatalogderwiegendrucke.de/docs/PTOLCLA.htm Werke von Claudius Ptolemäus - Gesamtkatalog der Wiegendrucke]
+----
+* [http://www.physchem.chimfak.rsu.ru/Source/History/Persones/Ptolemaios.html ПТОЛЕМЕЙ (Ptolemaios), Клавдий - Биография]
+* [http://www.krugosvet.ru/enc/nauka_i_tehnika/astronomiya/PTOLEME_KLAVDI.html Птолемей Клавдий // Онлайн-энциклопедия «Кругосвет»]
+* [http://antiquites.academic.ru/1673/Птолемей,_Клавдий Птолемей, Клавдий - Словари и энциклопедии на Академике]
+* [http://hbar.phys.msu.ru/gorm/almagest.htm Наследие Клавдия Птолемея]
+* [http://hbar.phys.msu.ru/gorm/almagest/geogr.htm Птолемей Клавдий. География. Книга I.]
+* [http://www.egyptology.ru/antiq/ptolemaios.htm Птолемей Клавдий. География. Книга IV. Глава 5]
+* [http://www.kirsoft.com.ru/freedom/KSNews_648.htm Птолемей Клавдий. География. Книга III]
+* [http://naturalhistory.narod.ru/Person/Antic/Ptolemey/Bron_v.htm Бронштэн В. А. Клавдий Птолемей. - Наука: Москва, 1985. 239 стр.]
+* [http://naturalhistory.narod.ru/Person/Antic/Ptolemey/Almag_ogl.htm Птолемей Клавдий. Альмагест: Математическое сочинение в 13 книгах. Пер. И. Н. Веселовского. - Наука: Москва, 1998]
+* [http://hbar.phys.msu.ru/gorm/almagest/efremov1.htm Ефремов Ю. Н., Павловская Е. Д. Датировка «Альмагеста» по собственным движениям звёзд. Доклады Академии наук СССР, 1987, т.. 94, №. 2]
+* [http://www.kartap3.narod.ru/ Ньютон Р. Преступление Клавдия Птолемея.]
+* [http://lib.ru/ASTROLOGY/polemej1.txt Клавдий Птолемей. Четверокнижие.]
+* [http://www.n-history.ru/Person/Antic/Ptolemey/Bron_v.htm Бронштэн В.А. Клавдий Птолемей.]
 [[Kategorija:P]]

Atšķirības starp "Ptolemajs" versijām

Pašreizējā versija, 2012. gada 31. janvāris, plkst. 09.24

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt