Senā Roma

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Romas impērija)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
S.P.Q.R.
Vexilloid of the Roman Empire.png
pastāv: 753. g.p.m.ē. - 395. g.
galvaspilsēta: Roma
monarhu laiks: 753.-509. g.p.m.ē.
Republikas laiks: 510.-27. g.p.m.ē.
Impērijas laiks: 28. g.p.m.ē. - 476. g.
  • Augusts (27. g.p.m.ē. - 14. g.)
  • Tiberijs (14.-37. g.)
  • Kaligula (37.-41. g.)
  • Klaudijs (41.-54. g.)
  • Nerons (54.-68. g.)
  • Galba (68.-69. g.)
  • Oto (69. g.)
  • Vitelijs (69. g.)
  • Vespasians (69.-79. g.)
  • Tits (79.-81. g.)
  • Domicians (81.-96. g.)
  • Nerva (96.-98. g.)
  • Trajans (98.-117. g.)
  • Adrians (117.-138. g.)
  • Antonijs (138.-161. g.)
  • Lucijs (161.-169. g.)
  • Aurelijs (161.-180. g.)
  • Komods (176.-192. g.)
  • Pertinaks (192.-193. g.)
  • Didijs (193. g.)
  • Septimijs (193.-211. g.)
  • Geta (209.-211. g.)
  • Karakalla (198.-217. g.)
  • Makrinijs (217.-218. g.)
  • Elagabals (218.-222. g.)
  • Aleksandrs (222.-235. g.)
  • Maksiminus (235.-238. g.)
  • Pupins (238. g.)
  • Balbins (238. g.)
  • Gordians I (238. g.)
  • Gordians II (238. g.)
  • Gordians III (238. g.)
  • Filips (244.-249. g.)
  • Decijs (249.-251. g.)
  • Herenijs (251. g.)
  • Prisks (251. g.)
  • Volusians (251.-253. g.)
  • Trebonians (251.-253. g.)
  • Emilians (253. g.)
  • Valerians (253.-260. g.)
  • Marks Aurēlijs (161.-180.)
  • Galiens (253.-268. g.)
  • Klaudijs II (268.-270. g.)
  • Kvintilijs (270. g.)
  • Aurelians (270.-275. g.)
  • Marks (275.-276. g.)
  • Florians (276. g.)
  • Probs (276.-282. g.)
  • Kars (282.-283. g.)
  • Numerians (282.-284. g.)
  • Karins (282.-285. g.)
  • Diokletians (284.-305. g.)
  • Maksimians (285.-308.)
  • Hlors (293.-306. g.)
  • Galerijs (293.-308. g.)
  • Maksimins (305.-312. g.)
  • Konstantins I (306.-337. g.)
  • Konstantins II (337.-340. g.)
  • Konstants (337.-350. g.)
  • Konstancijs (337.-361. g.)
  • Julians (361.-363. g.)
  • Jovians (363.-364. g.)
  • Valentians I (364.-375. g.)
  • Valents (364.-378. g.)
  • Gracians (375.-383. g.)
  • Valentians II (375.-392. g.)
  • Teodosijs I (372.-395. g.)
Roman empire 395.jpg

Senā Roma jeb Romas valsts (lat. Roma) - VIII gs.p.m.ē. izveidojusies polisa Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, latīņu apdzīvotajā reģionā. Te bija plašas, lauksaimniecībai piemērotas zemienes ar auglīgu augsni (Ētrūrija, Latija, Kampānija, Po upes ieleja u.c.), ziemeļos klimats mērens, bet dienvidos subtropisks, nokrišņi pietiekoši. Pussalu gareniski šķērsoja derīgiem izrakteņiem, mežiem un celtniecības materiāliem bagātie Apenīnu kalni, Tibras upes lejtecē bija ievērojamas sāls atradnes, bet Tarentas līdzī dzīvoja purpura moluski. Daudz labu ganību gan sīklopiem, gan liellopiem. Pati pussala atrodas relatīvi seklās un mierīgās Vidusjūras pašā centrā, tās trpinājums Sicīlijas sala kā tilts savieno to ar Ziemeļāfriku. Pussalas dienvidos bija virkne sengrieķu koloniju, jūras kontrolēja Kartāga, pašā pussalā bija visai raibs etniskais sastāvs - etruski, galli, samniti u.c. - ar gana spēcīgiem valstiskiem veidojumiem, kā rezultātā nebija viena izteikti dominējoša spēka. Tikai III gs.p.m.ē. latīņiem izdevās ilgstošu karu virknē pakļaut visu Apenīnu pussalu, izveidojot valsti ar Romu centrā. II gs.p.m.ē. Roma pūniešu karos iekaroja daļu Ziemeļāfrikas un Pireneju dienvidus, bet I gs. p.m.ē. izveidoja impēriju, kas ietvēra visas Vidusjūras baseina zemes kā arī ievērojamu daļu Centrāleiropas, Britāniju, bet austrumos arī daļu Dienvidkaukāza un Ziemeļmezopotāmiju.

395. g. Romas valsts faktiski sadalījās divās daļās - Rietumromas impērija un Austrumromas impērija - kuras, kaut juridiski vēl saglabāja vienotību, faktiski bija divas suverēnas lielvalstis. Šīs valsts vēsturi periodizē 3 pamatposmos, kas tiek iedalīti sīkāk:

  • Valdnieku laiks (lat. Regnum Romanum) - VIII gs.-509. g.p.m.ē. - monarhija, kuru pārvaldīja monarhs (lat. rex), tā padomnieku kolēģija Senāts un pilsoņu (kvirītu) sapulces - kūriju komīcijas. Iedzīvotāji pēc tiesiskā un mantiskā stāvokļa iedalīti 3 pamatkārtās: patricieši, plebeji un vergi.
    • Starpvaras laiks (lat. interregnum) - laika posmi monarhijas laikā, kad iepriekšējais rekss bija miris vai zaudējis troni, bet jauns tā vietā nebija nācis: vara uz laiku pārgāja Senāta rokās, kas no savu locekļu vidus ievēlēja 10 pārstāvjus (lat. interreges), kuri pēc kārtas katrs (lat. interrex) 5 dienas pārvaldīja valsti, līdz tika izraudzīts kandidāts rex titulam un pienākumiem. Izraudzīto kandidātu piedāvāja tautas sapulcei un, ja tā atzina to par labu esam, piešķīra viņam varu un reksa statusu. (Republikas laikā par interregnum laiku dēvēja posmu, kad tika pārtraukta konsulu vara, tiem nomirstot pirms pilnvaru termiņa beigām.)
  • Republikas laiks (lat. Res Publica Romana) - 510.-27. g.p.m.ē. - valsts pārvaldes forma kad likumdevēja vara piederēja tautas sapulcēm: kūriju, centūriju un tribu komīcijām un Senātam. Izpildvaru realizēja vēlētas amatpersonas jeb maģistrāti. (III gs.p.m.ē. izzuda atšķirības patriciešu un plebeju tiesiskajā stāvoklī.)
  • Impērijas laiks - de iure Roma tā arī palika republika, taču de facto augstākā vara piederēja imperatoriem, valsti pārvaldīja to iecelti ierēdņi, bet republikāniskās institūcijas pakāpeniski zaudēja savu praktisko nozīmi, saglabājoties vairāk kā tradīcija. T.s. Romas impērijas laiku periodizē 2 pamatposmos:

Kalendārās sistēmas atskaites punkts bija Romas dibināšana: ab urbe conditā (ab u.c.), vai anno urbis conditae (a.u.c.) - "kopš pilsētas dibināšanas".

Skat. arī romiešu tiesības, romiešu leģions, tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība antīkajā pasaulē, erāriji, komīcija, desmitvīru tiesa, auguru kolēģija, romiešu jūdze

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 47.-48. lpp.
  • Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
  • Ambote A. Senā Roma. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1999.
  • Senās Romas antoloģija. – Zvaigzne, Rīga, 1994.

  • Forsythe Gary. A critical history of early Rome: from prehistory to the first Punic War. - University of California Press, Berkeley, 2005 (hardcover, ISBN 0520226518); 2006 (paperback, ISBN 0520249917).
  • Raaflaub Kurt A. Social Struggles in Archaic Rome: New Perspectives on the Conflict of the Orders. - Blackwell Publishing, Malden, 2005 (hardcover, ISBN 1405100605; paperback, ISBN 1405100613).
  • Eck Werner. The Age of Augustus. - Blackwell Publishing: Oxford, 2003. ISBN 0-631-22957-4.
  • Arnold H. M. Jones: The Later Roman Empire. - Blackwell, Oxford 1964, Baltimore, 1986
  • Lintott, Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999, ISBN 0-19-926108-3
  • MacDonald, W. L. The Architecture of the Roman Empire. - Yale University Press, New Haven, 1982
  • Matyszak Philip. The Enemies of Rome. - Thames & Hudson, 2004, ISBN 0-500-25124-X
  • Taylor, Lily Ross. Roman Voting Assemblies: From the Hannibalic War to the Dictatorship of Caesar. - The University of Michigan Press, 1966, ISBN 0-472-08125-X
  • Thomas Robert Shannon Broughton. Magistrates of the Roman Republic. Bd. 1: 509 B.C.–100 B.C. Bd. 2: 99 B.C.–31 B.C. - Scholars Press, Atlanta, 1986, ISBN 0-89130-812-1
  • Tim J. Cornell. The Beginnings of Rome: Italy and Rome from the Bronze Age to the Punic Wars. - London/New York, 1995
  • The Cambridge Companion to the Roman Republic. / Harriet I. Flower ed., - Cambridge, 2004
  • Gary Forsythe. A Critical History of Early Rome. From Prehistory to the First Punic War. - Berkeley, 2005
  • Erich S. Gruen. The last generation of the Roman Republic. - Berkeley, 1994
  • A Companion to the Roman Republic. / Nathan Rosenstein, Robert Morstein-Marx ed. - Blackwell, Oxford, 2006
  • Stephen Mitchell. A History of the Later Roman Empire, AD 284–641. The Transformation of the Ancient World. - Blackwell: Malden MA u. a. 2007, ISBN 978-1-405-10856-0
  • Heather Peter. The Fall of the Roman Empire: A New History of Rome and the Barbarians. - Oxford University Press: Oxford (UK), 2006. ISBN 978-0-19-532541-6

  • Heinz Bellen. Grundzüge der römischen Geschichte. Von der Königszeit bis zum Übergang der Republik in den Prinzipat. - 2. Auflage, Darmstadt, 1995.
  • Jochen Bleicken. Geschichte der römischen Republik. - 4. Aufl., München, 1992
  • Jochen Bleicken. Die Verfassung der Römischen Republik. - 7. Auflage, Paderborn 1995
  • Klaus Bringmann. Geschichte der römischen Republik. - München, 2002
  • Karl Christ. Krise und Untergang der römischen Republik. - 5. Auflage, Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2007, ISBN 978-3-534-20041-2
  • Herbert Heftner. Der Aufstieg Roms. Vom Pyrrhoskrieg bis zum Fall von Karthago (280–146 v. Chr.). - 2. Aufl., Regensburg, 2005
  • Herbert Heftner. Von den Gracchen bis Sulla. Die römische Republik am Scheideweg (133–78 v. Chr.). - Verlag Friedrich Pustet, Regensburg, 2006, ISBN 3-7917-2003-1
  • Tom Holland. Die Würfel sind gefallen. Der Untergang der Römischen Republik. - Berlin, 2004
  • Martin Jehne. Die römische Republik. Von der Gründung bis Caesar. - München, 2006
  • Uwe Walter. Memoria und res publica – Zur Geschichtskultur im republikanischen Rom. - Frankfurt am Mein, 2004
  • Klaus Bringmann. Römische Geschichte von den Anfängen bis zur Spätantike. - C.H. Beck, München, 1997, ISBN 3-406-39377-2

Resursi internetā par šo tēmu