Triba
No ''Vēsture''
Triba (lat. tribus, no tribuere - "dalīt", "piešķirt") - atkarībā no konteksta:
- 1. Senajā Romā sākotnēji cilts (analogs sengrieķu filai), kur Romas pilsoņu kopumu veidoja trīs tribas: ramni - (Ramnes, Ramnenses - latīņi), titiji (Tities, Titienses - sabīņi) un luceri - (Luceres, Lucerenses - etruski), kas laika gaitā pārtapa par t.s. patriciešu tribām. Katru tribu veidoja 100, vēlāk 300 dzimtas, kas kopā veidoja t.s. Romas tautu - Populus Romanus Quiritium. Šīs patriciešu tribas saglabāja savu politisko nozīmi līdz pat decemviru laikam, taču pēc tam ja tiek pieminētas, tad tikai kā institūcijas bez praktiskas lomas (un daudzas patriciešu dzimtas ietilpa arī plebeju tribās).
- 2. Teritoriālo dalījumu, jeb plebeju tribas tradīcija piedēvē valdniekam Servijam Tullijam (Servius Tullius, 578.-534. g.p.m.ē.), kurš Romas teritoriju sadalījis (skat. Servija Tullija reformas) 4 pilsētas un 16 lauku tribās, t.i. teritoriālajos un vēlēšanu apriņķos, kam katram bija viena balss tribu komīcijā. Kad tribu sapulcēs (comitia tributa) tika pieņemts kāds lēmums, saskaņā ar noteikto kārtību (ordo tribuum) pirmā pie balsošanas tika pielaista Suburanas, bet pēdējā - Arnienas triba. Katram tribas loceklim, parakstot dokumentus, vajadzēja savam vārdam pievienot arī tribas nosaukumu. Pilsētas tribas tika dēvētas pēc attiecīgā pilsētas rajona (pilsētas pakalna) nosaukuma: Suburanas (Suburana); Eskvilinas (Esquilina); Kollinas (Collina); Palatīnas (Palatina). Lauku tribas, kuras tika iekļautas Romā pēc Porsennas iekarojumiem: Vetūrijas (Veturia), Voltīnijas (Voltinia), Galerijas (Galeria), Horacijas (Horatia), Kamilijas (Camilia), Klaudijas (Claudia), Kornelijas (Cornelia), Lemonijas (Lemonia), Menenijas (Menenia), Papirijas (Papiria), Pollijas (Pollia), Pupinijas (Pupinia), Romilijas (Romilia), Sergijas (Sergia), Fabijas (Fabia) un Emilijas (Aemilia) tribas. Tās visas nosauktas kādu senatnes varoņu vārdos, kam ar konkrēto vietu kāds sakars. Romas teritorijai pieaugot, arī tribu skaits pakāpeniski pieauga. Piemēram, Kad Romā apmetās Apijs Klaudijs ar daudzskaitlīgu klientu svītu un saimi, tiem dzīvošanai tika piešķirta Anio zeme Tibras krastā un izveidota jauna Klaudija triba (ko Livijs dēvē par "veco" - vetus Claudia tribus). Tā, savukārt, pletās plašumā un tika pārdēvēta par Krustuminas (Crustumina) jeb Klustuminas (Clustumina) tribu. 387. g.p.m.ē. tribu skaits pieauga līdz 25, klāt nākot četrām jaunām: Stellatīnas (Stellatina), Tromentīnas (Tromentina), Sabatīnas (Sabatina) un Arnienas (Arniensis) tribām. 358. gadā klāt nāca volsku Pomptīnas (Pomptina) un Publīlijas (Publilia) tribas. 332. g.p.m.ē. cenzori palielināja tribu skaitu līdz 29, izveidojot Mēcijas (Maecia) un Skaptijas (Scaptia) tribas. 318. g.p.m.ē. klāt nāca Ufentīnas (Ufentina) un Falerīnas (Falerina) tribas. 299. g.p.m.ē. klāt nāca Anienas (Aniensis) un Terentīnas (Terentina) tribas un, visubeidzot, 241. g.p.m.ē. tribu skaits palielinājās līdz 35, izveidojot Kvirīnas (Quirina) un Velīnas (Velina) tribas. Tas arī palika maksimālais tribu skaits, jo pēc tam neviena no Romas iekarotajām tautām netika iekļauta Romas pilsētas pilsoņu skaitā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 9., 69., 280. lpp.
- William Smith. A Dictionary of Greek and Roman Antiquities. - London, 1870, pp. 1152-1156
- Jochen Bleicken: Die Verfassung der römischen Republik. 8. Aufl. Paderborn [u. a.]: Schöningh, 2000. ISBN 3-506-99405-0
- Michael Rieger: Tribus und Stadt. Die Entstehung der römischen Wahlbezirke im urbanen und mediterranen Kontext (ca. 750-450 v. Chr.) Vandenhoeck & Ruprecht, 2007. ISBN 978-3-89744-237-5.
- Немировский А. И., История раннего Рима и Италии. - Воронеж, 1962
