Atšķirības starp "Krājkase" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Krājkase''' (an. ''savings bank'', vc. ''Sparkasse'', kr. ''сберегательная касса'') - kredītiestāde, kas operē ar tai piesaistītajiem iedzīvotāju naudas ietaupījumiem un uz laiku brīvajiem naudas līdzekļiem. | + | '''Krājkase''' (an. ''savings bank'', vc. ''Sparkasse'', kr. ''сберегательная касса'') - kredītiestāde, kas operē ar tai piesaistītajiem iedzīvotāju naudas ietaupījumiem un uz laiku brīvajiem naudas līdzekļiem. Vēsturiski krājkases kā iedzīvotāju pašpalīdzības organizācijas ir [[Krājaizdevu sabiedrība|krājaizdevu sabiedrību]] priekšteces, domātas galvenokārt mazturīgiem pilsoņiem, t.i. aizpildīja tukšumu keredītiestādēs, pieņemot arī sīkos noguldījumus. Pirmas krājkases parādījas XVIII gs. Rietumeiropā: Hamburgā (Patriotiskās biedrības izveidotā taupīšanas kase - ''Ersparungskasse'', 1778.), Bernē (1787.), Bāzelē (1792.), Ģentē (1794.), pēc tam Anglijā, Bavarijā, Prūsijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā. |
| − | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmo krājkasi 1824. gadā nodibināja ''Literāri praktiskās pilsoņu biedrības'' direktors virsmacitajs Matiass Tiels, kuru atbalstīja [[Melngalvju biedrība]]s vecākais Gustavs Vitte (statūtus apstiprināja apstiprinaja [[ģenerālgubernators]] Pauluči). Tā bija domata dienestniekiem un citiem nemantīgajiem. Krājkasi pārvaldījai trīs administrātori, no kuriem vienam bija jābūt ''Literāri praktiskās pilsoņu biedrības'' direktoram, bet pārējiem – ievēlētiem šīs biedrības biedriem. Noguldījumu mazākā summa bijusi 5 sudraba [[Rublis|rubļi]] (1827. gada gadā likme samazināta no 5 uz 4), bet lielākā – 50 sudraba rubļi, par ko ik pusgadu izmaksati procenti 2,5% apmērā no noguldītās summas. Praktiski tajā pat laikā, 1825. gadā Liepājas tirgotājs Heinrihs Hagedorns izveidoja Liepājas krājkasi. Jelgavas krājkase nodibināta 1826. gadā pec Rīgas un Liepājas parauga (Jelgavas krājkasei bija dotas tiesības pieņemt tikai Jelgavas pilsētas iedzīvotāju noguldījumus). | |
| − | |||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmo krājkasi 1824. gadā nodibināja ''Literāri praktiskās pilsoņu biedrības'' direktors virsmacitajs Matiass Tiels, kuru atbalstīja [[Melngalvju biedrība]]s vecākais Gustavs Vitte (statūtus apstiprināja apstiprinaja [[ģenerālgubernators]] Pauluči). Tā bija domata dienestniekiem un citiem nemantīgajiem. Krājkasi pārvaldījai trīs administrātori, no kuriem vienam bija jābūt ''Literāri praktiskās pilsoņu biedrības'' direktoram, bet pārējiem – ievēlētiem šīs biedrības biedriem. Noguldījumu mazākā summa bijusi 5 sudraba [[Rublis|rubļi]] (1827. gada gadā likme samazināta no 5 uz 4), bet lielākā – 50 sudraba | ||
1919. gada 1. aprīlī [[Latvijas Pagaidu valdība]] izdeva noteikumus par [[Latvijas Valsts krājkase]]s dibināšanu. Tā ir tieša [[Latvijas Valsts banka]]s priekštece. 1927. gada 10. martā Pasta tekošo rēķinu daļa sāka veikt noguldījumu operācijas, vēlāk – arī vērtspapīru operācijas. Kad pasta tekošo rēķinu daļu apvienoja ar Krājkasu centrāli, izveidojās Pasta krājkase. Par noguldījumiem Pasta krājkasē atbildēja valsts. Brīvos līdzekļus tā glabāja Latvijas Bankā. Krājkase bija atbrīvota no valsts un pašvaldību nodokļiem un nodevām. | 1919. gada 1. aprīlī [[Latvijas Pagaidu valdība]] izdeva noteikumus par [[Latvijas Valsts krājkase]]s dibināšanu. Tā ir tieša [[Latvijas Valsts banka]]s priekštece. 1927. gada 10. martā Pasta tekošo rēķinu daļa sāka veikt noguldījumu operācijas, vēlāk – arī vērtspapīru operācijas. Kad pasta tekošo rēķinu daļu apvienoja ar Krājkasu centrāli, izveidojās Pasta krājkase. Par noguldījumiem Pasta krājkasē atbildēja valsts. Brīvos līdzekļus tā glabāja Latvijas Bankā. Krājkase bija atbrīvota no valsts un pašvaldību nodokļiem un nodevām. | ||
| 17. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]] | [[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]] | ||
[[Kategorija:Kredītiestādes]] | [[Kategorija:Kredītiestādes]] | ||
| + | [[Kategorija:Saimniekošanas veidi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 27. februāris, plkst. 07.11
Krājkase (an. savings bank, vc. Sparkasse, kr. сберегательная касса) - kredītiestāde, kas operē ar tai piesaistītajiem iedzīvotāju naudas ietaupījumiem un uz laiku brīvajiem naudas līdzekļiem. Vēsturiski krājkases kā iedzīvotāju pašpalīdzības organizācijas ir krājaizdevu sabiedrību priekšteces, domātas galvenokārt mazturīgiem pilsoņiem, t.i. aizpildīja tukšumu keredītiestādēs, pieņemot arī sīkos noguldījumus. Pirmas krājkases parādījas XVIII gs. Rietumeiropā: Hamburgā (Patriotiskās biedrības izveidotā taupīšanas kase - Ersparungskasse, 1778.), Bernē (1787.), Bāzelē (1792.), Ģentē (1794.), pēc tam Anglijā, Bavarijā, Prūsijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmo krājkasi 1824. gadā nodibināja Literāri praktiskās pilsoņu biedrības direktors virsmacitajs Matiass Tiels, kuru atbalstīja Melngalvju biedrības vecākais Gustavs Vitte (statūtus apstiprināja apstiprinaja ģenerālgubernators Pauluči). Tā bija domata dienestniekiem un citiem nemantīgajiem. Krājkasi pārvaldījai trīs administrātori, no kuriem vienam bija jābūt Literāri praktiskās pilsoņu biedrības direktoram, bet pārējiem – ievēlētiem šīs biedrības biedriem. Noguldījumu mazākā summa bijusi 5 sudraba rubļi (1827. gada gadā likme samazināta no 5 uz 4), bet lielākā – 50 sudraba rubļi, par ko ik pusgadu izmaksati procenti 2,5% apmērā no noguldītās summas. Praktiski tajā pat laikā, 1825. gadā Liepājas tirgotājs Heinrihs Hagedorns izveidoja Liepājas krājkasi. Jelgavas krājkase nodibināta 1826. gadā pec Rīgas un Liepājas parauga (Jelgavas krājkasei bija dotas tiesības pieņemt tikai Jelgavas pilsētas iedzīvotāju noguldījumus).
1919. gada 1. aprīlī Latvijas Pagaidu valdība izdeva noteikumus par Latvijas Valsts krājkases dibināšanu. Tā ir tieša Latvijas Valsts bankas priekštece. 1927. gada 10. martā Pasta tekošo rēķinu daļa sāka veikt noguldījumu operācijas, vēlāk – arī vērtspapīru operācijas. Kad pasta tekošo rēķinu daļu apvienoja ar Krājkasu centrāli, izveidojās Pasta krājkase. Par noguldījumiem Pasta krājkasē atbildēja valsts. Brīvos līdzekļus tā glabāja Latvijas Bankā. Krājkase bija atbrīvota no valsts un pašvaldību nodokļiem un nodevām.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 237.-238. lpp.
