Atšķirības starp "Vidējās bruņinieku tiesības" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vidējās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das mittlere Ritterrecht'') - XV gs. sākuma [[Bruņinieku tiesības|bruņinieku tiesību]] kodifikācija [[Livonija|Livonijā]], radītas, kombinējot [[Livonijas spogulis|Livonijas spoguli]] un [[Senākās bruņinieku tiesības]]. Pieņemtas 1422. gada Limbažu [[Mantāgs|mantāgā]] [[Rīgas arhibīskapija]]s vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā. 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karaliene Kristīne apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā "Vidzemes Likumu grāmatu" jeb "Vidzemes zemes tiesības", kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju). | + | '''Vidējās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das mittlere Ritterrecht'') - XV gs. sākuma [[Bruņinieku tiesības|bruņinieku tiesību]] kodifikācija [[Livonija|Livonijā]], radītas, kombinējot [[Livonijas spogulis|Livonijas spoguli]] un [[Senākās bruņinieku tiesības]]. Sastādītas kā privāta tiesību kompilācija viduslejasvācu valodā. Bez kādas sistēmas aplūko lēņu un zemes tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas. Pieņemtas 1422. gada Limbažu [[Mantāgs|mantāgā]] [[Rīgas arhibīskapija]]s vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā. 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karaliene Kristīne apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā "Vidzemes Likumu grāmatu" jeb "Vidzemes zemes tiesības", kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 28. februāris, plkst. 14.17
Vidējās bruņinieku tiesības (vāc. Das mittlere Ritterrecht) - XV gs. sākuma bruņinieku tiesību kodifikācija Livonijā, radītas, kombinējot Livonijas spoguli un Senākās bruņinieku tiesības. Sastādītas kā privāta tiesību kompilācija viduslejasvācu valodā. Bez kādas sistēmas aplūko lēņu un zemes tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas. Pieņemtas 1422. gada Limbažu mantāgā Rīgas arhibīskapijas vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā. 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karaliene Kristīne apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā "Vidzemes Likumu grāmatu" jeb "Vidzemes zemes tiesības", kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 60. lpp.
