Atšķirības starp "Vidējās bruņinieku tiesības" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vidējās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das mittlere Ritterrecht'') - XV gs. sākuma [[Bruņinieku tiesības|bruņinieku tiesību]] kodifikācija [[Livonija|Livonijā]]. Sastādītas kā privāta tiesību kompilācija viduslejasvācu valodā, kombinējot [[Livonijas spogulis|Livonijas spoguli]] un [[Senākās bruņinieku tiesības]], papildinot šo materiālu arī ar tādām tiesību normām, kādas nekad nebija bijušas spēkā Livonijā, vai jau bija novecojušas. Bez kādas sistēmas aplūko lēņu un zemes tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas. 1422. gada pieņemtas Limbažu [[Mantāgs|mantāgā]] [[Rīgas arhibīskapija]]s vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā. 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karaliene Kristīne apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā "Vidzemes Likumu grāmatu" jeb "Vidzemes zemes tiesības", kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju) | + | '''Vidējās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das mittlere Ritterrecht'') - XV gs. sākuma [[Bruņinieku tiesības|bruņinieku tiesību]] kodifikācija [[Livonija|Livonijā]]. Sastādītas kā privāta tiesību kompilācija viduslejasvācu valodā, kombinējot [[Livonijas spogulis|Livonijas spoguli]] un [[Senākās bruņinieku tiesības]], papildinot šo materiālu arī ar tādām tiesību normām, kādas nekad nebija bijušas spēkā Livonijā, vai jau bija novecojušas. Bez kādas sistēmas aplūko lēņu un zemes tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas. 1422. gada pieņemtas Limbažu [[Mantāgs|mantāgā]] [[Rīgas arhibīskapija]]s vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā (gan iespiestais teksts, gan saglabājušies noraksti ir pārpilni kļūdu (Kēnigsbergas, Drēzdenes un Stokholmas arhīvos un bibliotēkās), turklāt sastādītājs norakstījis pantus no Livonijas spoguļa un Senākajām bruņinieku tiesībām nesistemātiski, sajaucot tos kopā). 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karaliene Kristīne apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā "Vidzemes Likumu grāmatu" jeb "Vidzemes zemes tiesības", kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 28. februāris, plkst. 14.22
Vidējās bruņinieku tiesības (vāc. Das mittlere Ritterrecht) - XV gs. sākuma bruņinieku tiesību kodifikācija Livonijā. Sastādītas kā privāta tiesību kompilācija viduslejasvācu valodā, kombinējot Livonijas spoguli un Senākās bruņinieku tiesības, papildinot šo materiālu arī ar tādām tiesību normām, kādas nekad nebija bijušas spēkā Livonijā, vai jau bija novecojušas. Bez kādas sistēmas aplūko lēņu un zemes tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas. 1422. gada pieņemtas Limbažu mantāgā Rīgas arhibīskapijas vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā (gan iespiestais teksts, gan saglabājušies noraksti ir pārpilni kļūdu (Kēnigsbergas, Drēzdenes un Stokholmas arhīvos un bibliotēkās), turklāt sastādītājs norakstījis pantus no Livonijas spoguļa un Senākajām bruņinieku tiesībām nesistemātiski, sajaucot tos kopā). 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karaliene Kristīne apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā "Vidzemes Likumu grāmatu" jeb "Vidzemes zemes tiesības", kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 60. lpp.
