Atšķirības starp "Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības''' jeb '''Latgaļu tiesības''' - XIII gs. izveidots [[Zemnieku tiesības|zemnieku tiesību]] kodekss, apvienojot vietējo iedzīvotāju paražu tiesību un [[Svētās Romas vācu impērija|Svētās Romas impērijas]] tiesību pamatnormas, galvenokārt krimināltiesības, taču daži panti attiecās uz civiltiesībām un procesuālajām tiesībām. | + | '''Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības''' jeb '''Latgaļu tiesības''' - XIII gs. izveidots [[Zemnieku tiesības|zemnieku tiesību]] kodekss, apvienojot vietējo iedzīvotāju paražu tiesību un [[Svētās Romas vācu impērija|Svētās Romas impērijas]] tiesību pamatnormas, galvenokārt krimināltiesības, taču daži panti attiecās uz civiltiesībām un procesuālajām tiesībām. Bija spēkā līdz XVI gs. Rīgas arhibīskapijas teritorijā un, iespējams, arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[lībieši|lībiešu]], [[igauņi|igauņu]] un [[latgaļi|latgaļu]] zemēs. Senākais saglabājies ir XVI gs. pirmās puses noraksts, t.s. Kēnigsbergas kodekss, par kuru sākotnēji domāja, ka tās ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] zemnieku tiesības, kuras kodificējis Rīgas arhibīskapa Vilhelma no Brandenburgas sekretārs Marks no Grēfentāles. Otrs senākais noraksts ir t.s. Drēzdenes kodekss (XVI gs. otrā puse). |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | Bija spēkā līdz XVI gs. Rīgas arhibīskapijas teritorijā un, iespējams, arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[lībieši|lībiešu]], [[igauņi|igauņu]] un [[latgaļi|latgaļu]] zemēs. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| + | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 63. lpp. | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21.-22. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21.-22. lpp. | ||
* Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1.gs. / E.Meļķiša red. / – Rīga, 1998. | * Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1.gs. / E.Meļķiša red. / – Rīga, 1998. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 12. marts, plkst. 12.40
Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības jeb Latgaļu tiesības - XIII gs. izveidots zemnieku tiesību kodekss, apvienojot vietējo iedzīvotāju paražu tiesību un Svētās Romas impērijas tiesību pamatnormas, galvenokārt krimināltiesības, taču daži panti attiecās uz civiltiesībām un procesuālajām tiesībām. Bija spēkā līdz XVI gs. Rīgas arhibīskapijas teritorijā un, iespējams, arī Livonijas ordeņa lībiešu, igauņu un latgaļu zemēs. Senākais saglabājies ir XVI gs. pirmās puses noraksts, t.s. Kēnigsbergas kodekss, par kuru sākotnēji domāja, ka tās ir Livonijas ordeņa zemnieku tiesības, kuras kodificējis Rīgas arhibīskapa Vilhelma no Brandenburgas sekretārs Marks no Grēfentāles. Otrs senākais noraksts ir t.s. Drēzdenes kodekss (XVI gs. otrā puse).
Literatūra
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 63. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21.-22. lpp.
- Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1.gs. / E.Meļķiša red. / – Rīga, 1998.
- Švābe A. Vecākās zemnieku tiesības. – Rīga, 1927.
- Die altlivländische Bauernrechte. / hrsg.v. L.Arbusow. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Bd. XXIII. – Riga, 1924.
- Назарова Е.Л. “Ливонские Правды” как исторический источник. // Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования 1979 год. – Наука: Москва, 1980. Приложение: с.171-185.
