Atšķirības starp "Statūts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* '''1.''' [[Monarhs|Monarha]] izdoti likumdošanas akti [[Anglijas karaliste|Anglijā]] no XIII gs. Vēlāk ar terminu ''statūts'' sāka apzīmēt [[Parlaments|Parlamenta]] abu palātu un [[karalis|karaļa]] apstiprinātos likumus (atšķirībā no [[Ordonanse|ordonansēm]], kuras karalis izdeva vienpersonīgi). | * '''1.''' [[Monarhs|Monarha]] izdoti likumdošanas akti [[Anglijas karaliste|Anglijā]] no XIII gs. Vēlāk ar terminu ''statūts'' sāka apzīmēt [[Parlaments|Parlamenta]] abu palātu un [[karalis|karaļa]] apstiprinātos likumus (atšķirībā no [[Ordonanse|ordonansēm]], kuras karalis izdeva vienpersonīgi). | ||
* '''2.''' Likumdošanas kodifikācija dažās Eiropas valstīs viduslaikos un jauno laiku sākumā (piemēram, [[Lietuvas Statūti]]). | * '''2.''' Likumdošanas kodifikācija dažās Eiropas valstīs viduslaikos un jauno laiku sākumā (piemēram, [[Lietuvas Statūti]]). | ||
| − | * '''3.''' Dokumenti (lat. ''statuta'', vc. ''Willküren''), kas viduslaikos regulēja pilsētu un to iedzīvotāju korporāciju iekšējo kārtību, ko izdeva kopīgi [[rāte]] un namnieku sapulce (vēlāk tikai rāte). Pirmie pilsētu ''statūti'' parādījās XI gs. (citās Rietumeiropas valstīs XII-XIV gs.). | + | * '''3.''' Dokumenti (lat. ''statuta'', vc. ''Willküren''), kas, papildus [[Pilsētas tiesības|pilsētas tiesībām]], viduslaikos regulēja pilsētu un to iedzīvotāju korporāciju iekšējo kārtību, ko izdeva kopīgi [[rāte]] un namnieku sapulce (vēlāk tikai rāte). Pirmie pilsētu ''statūti'' parādījās XI gs. (citās Rietumeiropas valstīs XII-XIV gs.). |
Skat. arī: [[Rīgas statūti]] | Skat. arī: [[Rīgas statūti]] | ||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Likumdošana]] | [[Kategorija:Likumdošana]] | ||
| + | [[Kategorija:Pilsētu tiesības]] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 09.40
Statūts, statūti - (no lat. statutum - "nolikums") - likumdošanas akts. Atkarībā no konteksta:
- 1. Monarha izdoti likumdošanas akti Anglijā no XIII gs. Vēlāk ar terminu statūts sāka apzīmēt Parlamenta abu palātu un karaļa apstiprinātos likumus (atšķirībā no ordonansēm, kuras karalis izdeva vienpersonīgi).
- 2. Likumdošanas kodifikācija dažās Eiropas valstīs viduslaikos un jauno laiku sākumā (piemēram, Lietuvas Statūti).
- 3. Dokumenti (lat. statuta, vc. Willküren), kas, papildus pilsētas tiesībām, viduslaikos regulēja pilsētu un to iedzīvotāju korporāciju iekšējo kārtību, ko izdeva kopīgi rāte un namnieku sapulce (vēlāk tikai rāte). Pirmie pilsētu statūti parādījās XI gs. (citās Rietumeiropas valstīs XII-XIV gs.).
Skat. arī: Rīgas statūti
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 160. lpp.
