Atšķirības starp "Pilsētas galva" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pilsētas galva''' jeb '''pilsētas vecākais''' (kr. ''городской глава, городской старшина') - pilsētas pašvaldības augstākā amatpersona [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] laikā no 1785. līdz 1917. gadam. Sākumā ''pilsētas galvu'' ievēlēja pilsētas balsstiesīgie iedzīvotāji, bet no 1870. gada - [[pilsētas dome]] uz savu pilnvaru laiku. Amatā to apstiprināja [[gubernators]], bet [[Guberņa|guberņu]] centru pilsētās - iekšlietu ministrs. Pēc 1892. gada pilsē†u reformas ''pilsētas galva'' tika ieskaitīts valsts civildienestā un tā pilnvaras ierobežotas.
+
'''Pilsētas galva''' jeb '''pilsētas vecākais''' (kr. ''городской голова'') - pēc 1870. gada [[Pilsētu reforma Krievijā|pilsētu reformas Krievijā]] pilsētas pašvaldības augstākā amatpersona [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] līdz 1917. gadam. Saskaņā ar likumu (''Учреждению для управления губерний Всероссийской империи'', 1775.) ''pilsētas galvu'' ievēlēja pilsētas balsstiesīgie iedzīvotāji uz 3 gadiem, bet no 1862. gada - [[pilsētas dome]] uz savu pilnvaru laiku (4 gadi). Amatā to apstiprināja [[gubernators]], bet [[Guberņa|guberņu]] centru pilsētās - iekšlietu ministrs. Pēc 1892. gada pilsētu reformas ''pilsētas galva'' tika ieskaitīts valsts civildienestā un tā pilnvaras ierobežotas. Saskaņā ar [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula|Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabulu]], galvaspilsētas ''pilsētas galva'' bija IV rangā, guberņu pilsētu - VI rangā, bet pārējo pilsētu - VIII rangā.
  
Latgalē šis amats tika ieviests 1785. gada  Pilsētu nolikumā noteiktajā kārtībā, bet [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] - 1877. gadā. Latvijas Republikā ''pilsētas galvu'' līdz 1934. gadam ievēlēja pilsētas dome. 1934. gada maijā amatu pārdēvēja par ''pilsētas vecāko'' un turpmāk to iecēla iekšlietu ministrs.
+
Latgalē šis amats tika ieviests 1785. gada  Pilsētu nolikumā noteiktajā kārtībā, bet [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] - 1877. gadā. Latvijas Republikā ''pilsētas galvu'' līdz 1934. gadam ievēlēja pilsētas dome. 1934. gada maijā amatu pārdēvēja par "pilsētas vecāko" un turpmāk to iecēla iekšlietu ministrs.
 +
 
 +
Skat. arī [[mērs]], [[pilsētas stārasts]]
  
Skat. arī [[mērs]]
 
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.
 +
----
 +
* Щегловитов С.Г. Городовое положение: с законодательными мотивами, разъяснениями и дополнительными узаконениями. - Тип. М. М. Стасюлевича, 1892
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Pašreizējā versija, 2012. gada 12. augusts, plkst. 19.40

Pilsētas galva jeb pilsētas vecākais (kr. городской голова) - pēc 1870. gada pilsētu reformas Krievijā pilsētas pašvaldības augstākā amatpersona Krievijas impērijā līdz 1917. gadam. Saskaņā ar likumu (Учреждению для управления губерний Всероссийской империи, 1775.) pilsētas galvu ievēlēja pilsētas balsstiesīgie iedzīvotāji uz 3 gadiem, bet no 1862. gada - pilsētas dome uz savu pilnvaru laiku (4 gadi). Amatā to apstiprināja gubernators, bet guberņu centru pilsētās - iekšlietu ministrs. Pēc 1892. gada pilsētu reformas pilsētas galva tika ieskaitīts valsts civildienestā un tā pilnvaras ierobežotas. Saskaņā ar Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabulu, galvaspilsētas pilsētas galva bija IV rangā, guberņu pilsētu - VI rangā, bet pārējo pilsētu - VIII rangā.

Latgalē šis amats tika ieviests 1785. gada Pilsētu nolikumā noteiktajā kārtībā, bet Baltijas guberņās - 1877. gadā. Latvijas Republikā pilsētas galvu līdz 1934. gadam ievēlēja pilsētas dome. 1934. gada maijā amatu pārdēvēja par "pilsētas vecāko" un turpmāk to iecēla iekšlietu ministrs.

Skat. arī mērs, pilsētas stārasts

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.

  • Щегловитов С.Г. Городовое положение: с законодательными мотивами, разъяснениями и дополнительными узаконениями. - Тип. М. М. Стасюлевича, 1892

Resursi internetā par šo tēmu