Atšķirības starp "1949. gada 25. marta deportācija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''1949. gada 25. marta deportācija Latvijas PSR''' - vairāk nekā 42 000 [[LPSR]] civiliedzīvotāju kā "sabiedriski bīstami elementu" un "tiesājamo personu ģimenes locekļu" arests<ref>Represētie pēc apsūdzības iedalāmi 2 daļās: arestētie, kas izvesti izmeklēšanai un tiesāšanai "labošanas darbu kolonijās" un "sociāli bīstamie elementi un to ģimeņu locekļi", kurus izsūtīja uz mūža nometinājumu uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās.</ref> 1949. gada 25. martā, un izvešana uz nometinājumu uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, [[Kolhozs|kolhozos]], [[Padomju saimniecība|padomju saimniecībās]]. Kopumā 1949. gadā deportēja: 42 125 personas (pieskaitot nometinātos pēc soda izciešanas – 44 271), no tām: 40 176 (95,4%) latvieši, 790 (1,9%) krievi, 590 (1,4%) poļi, 252 (0,6%) baltkrievi, 140 (0,3%) lietuvieši, 92 (0,2%) igauņi.
+
'''1949. gada 25. marta deportācija Latvijas PSR''' - vairāk nekā 42 000 [[LPSR]] civiliedzīvotāju kā "sabiedriski bīstami elementu" un "tiesājamo personu ģimenes locekļu" arests<ref>Represētie pēc apsūdzības iedalāmi 2 daļās: arestētie, kas izvesti izmeklēšanai un tiesāšanai "labošanas darbu kolonijās" un "sociāli bīstamie elementi un to ģimeņu locekļi", kurus izsūtīja uz mūža nometinājumu uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās.</ref> 1949. gada 25. martā, un izvešana uz nometinājumu uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, [[Kolhozs|kolhozos]], [[Padomju saimniecība|padomju saimniecībās]].  
  
−
Pēc PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Galvenās arhīvu pārvaldes rīkojuma tika veidota īpaša “sociāli bīstamo elementu” kartotēka, kurā vajadzēja ierakstīt kompromitējoša rakstura ziņas par vairāk nekā 10 iedzīvotāju kategorijām. “Sociāli bīstamo elementu” meklēšanā un uzskaitē LPSR Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki izmantoja varas iestāžu rokās nokļuvušos dažādu valsts iestāžu, organizāciju, likvidēto biedrību arhīvus, neatkarīgās Latvijas preses izdevumus, Valsts statistiskās pārvaldes pārskatus, kā arī ar PSRS pasu izsniegšanu saistītos dokumentus. Izsūtīšana notika galvenokārt pēc “šķiriskām pazīmēm” — arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par “kontrrevolucionāru” darbību un “pretpadomju aģitāciju”, kā arī bijušos Latvijas Republikas turīgākos pilsoņus. Arestēto vidū daudz bija lauku saimniecību īpašnieku, kurus represēja galvenokārt kā [[Aizsargi|aizsargu organizācijas]] biedrus. Sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu pamatoja ar ģimenes galvas arestu. Praktiski visos gadījumos iedzīvotāji tika aizturēti un pēc tam izsūtīti administratīvā kārtā pēc iepriekš sagatavotiem sarakstiem.
+
1949. gada 29. janvārī PSRS Ministru padome pieņēma lēmumu, kurā noteica deportējamo cilvēku kategorijas. Kopā ar ģimenēm paredzēja izsūtīt: tā saucamos „[[Kulaks|kulakus]]”, "[[Nacionālisms|nacionālistus]]" un par pretvalstisku darbību tiesātu personu tuviniekus. Deportācijai piešķīra kodētu nosaukumu „Прибой” („Krasta banga”). Izpildi uzdeva PSRS Valsts drošības ministrijas (VDM) Iekšējam karaspēkam un republiku iekšlietu un drošības iestādēm. Kopā no Latvijas PSR 1949. gada 25. martā izvestas 13 504 ģimenes ar 42 322 cilvēkiem (pieskaitot nometinātos pēc soda izciešanas – 44 271), no tām: 40 176 (95,4%) latvieši, 790 (1,9%) krievi, 590 (1,4%) poļi, 252 (0,6%) baltkrievi, 140 (0,3%) lietuvieši, 92 (0,2%) igauņi. Praktiski visos gadījumos iedzīvotāji tika aizturēti un pēc tam izsūtīti administratīvā kārtā pēc iepriekš sagatavotiem sarakstiem.
  
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====

Versija, kas saglabāta 2012. gada 2. septembris, plkst. 08.53

1949. gada 25. marta deportācija Latvijas PSR - vairāk nekā 42 000 LPSR civiliedzīvotāju kā "sabiedriski bīstami elementu" un "tiesājamo personu ģimenes locekļu" arests[1] 1949. gada 25. martā, un izvešana uz nometinājumu uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās.

1949. gada 29. janvārī PSRS Ministru padome pieņēma lēmumu, kurā noteica deportējamo cilvēku kategorijas. Kopā ar ģimenēm paredzēja izsūtīt: tā saucamos „kulakus”, "nacionālistus" un par pretvalstisku darbību tiesātu personu tuviniekus. Deportācijai piešķīra kodētu nosaukumu „Прибой” („Krasta banga”). Izpildi uzdeva PSRS Valsts drošības ministrijas (VDM) Iekšējam karaspēkam un republiku iekšlietu un drošības iestādēm. Kopā no Latvijas PSR 1949. gada 25. martā izvestas 13 504 ģimenes ar 42 322 cilvēkiem (pieskaitot nometinātos pēc soda izciešanas – 44 271), no tām: 40 176 (95,4%) latvieši, 790 (1,9%) krievi, 590 (1,4%) poļi, 252 (0,6%) baltkrievi, 140 (0,3%) lietuvieši, 92 (0,2%) igauņi. Praktiski visos gadījumos iedzīvotāji tika aizturēti un pēc tam izsūtīti administratīvā kārtā pēc iepriekš sagatavotiem sarakstiem.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Represētie pēc apsūdzības iedalāmi 2 daļās: arestētie, kas izvesti izmeklēšanai un tiesāšanai "labošanas darbu kolonijās" un "sociāli bīstamie elementi un to ģimeņu locekļi", kurus izsūtīja uz mūža nometinājumu uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahijas ziemeļu rajoniem, kur viņiem PSRS Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzraudzībā galvenokārt bija jāstrādā mežrūpniecības uzņēmumos, kolhozos, padomju saimniecībās.

Ilustratīvie materiāli

  • dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem

  • dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem

  • dzelzceļa vagoni ar deportējamajiem

  • miteklis, kādos izmitināja izsūtīto ģimenes

  • miteklis, kādos izmitināja izsūtīto ģimenes

  • deportētie bērni


Skat. arī: 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijas PSR

Literatūra par šo tēmu

  • Riekstiņš J. Masveida deportācijas Latvijā. // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis – 2008., 62. sēj., Nr. 5, 57.–75. lpp.
  • Riekstiņš J. Par kādu svarīgu amnestiju. // Latvijas Avīze, 2005. gada 26. septembris
  • Šķiņķe I. Vagoni, ešeloni - ceļš nezināmajā. // Latvijas Avīze, 2005. gada 13. jūnijs
  • Сталинские депортации 1928-1953. / ред. академика А.Н.Яковлев, cост. Н.Л.Поболь, П.М.Полян, Серия: Россия. XX век. Документы - Материк: Москва, 2005, 904 с.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=1949._gada_25._marta_deportācija&oldid=38603"