Atšķirības starp "Jura krusts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Jura_krusts.png|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Jura_krusts.png|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Sv. Jura ordeņa izcilības zīme''' (''Знак отличия Военного ордена Святого Георгия'') jeb '''Jura krusts''' (kr. ''Георгиевский крест'') - t.s. '''zaldātu krusts''' (''солдатский Георгиевский крест'') - [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] zemākajām [[Čina|činām]] (apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem) domāts apbalvojums par īpašu varonību karā vai izciliem nopelniem valsts labā militārajā dienestā. Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Zelta vai sudraba [[Jura ordenis|Sv. Jura ordeņa]] zīmes krusts, kura medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. ''Святой Георгий'') vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Apbalvojumu bija jānēsā pie krūtīm kreisajā pusē piekārtu oranžmelni svītrotā lentā. 1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam (katrai šķirai bija sava numerācijas kārtība). 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (''иноверцы''), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - Krievijas Pagaidu valdības un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā, - uz krusta lentas tika uzlikts lauru zars. 1856. gada 19. martā tika ieviestas četras ''Sv. Jura krusta'' šķiras. I un II šķiru krusti tika izgatavoti no zelta, III un IV šķiras krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, I un II šķiras krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (''жёлтый металл'' - dzeltens metāls) vai "БМ" (''белый металл'' - balts metāls). | + | '''Sv. Jura ordeņa izcilības zīme''' (''Знак отличия Военного ордена Святого Георгия'') jeb '''Jura krusts''' (kr. ''Георгиевский крест'') - t.s. '''zaldātu krusts''' (''солдатский Георгиевский крест'') - [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] zemākajām [[Čina|činām]] (apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem) domāts apbalvojums par īpašu varonību karā vai izciliem nopelniem valsts labā militārajā dienestā. Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Tika vērtēts augstāk par [[Annas medaļa|Annas medaļu]]. Zelta vai sudraba [[Jura ordenis|Sv. Jura ordeņa]] zīmes krusts, kura medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. ''Святой Георгий'') vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Apbalvojumu bija jānēsā pie krūtīm kreisajā pusē piekārtu oranžmelni svītrotā lentā. 1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam (katrai šķirai bija sava numerācijas kārtība). 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (''иноверцы''), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - Krievijas Pagaidu valdības un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā, - uz krusta lentas tika uzlikts lauru zars. 1856. gada 19. martā tika ieviestas četras ''Sv. Jura krusta'' šķiras. I un II šķiru krusti tika izgatavoti no zelta, III un IV šķiras krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, I un II šķiras krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (''жёлтый металл'' - dzeltens metāls) vai "БМ" (''белый металл'' - balts metāls). |
Ar ''Sv. Jura krustu'' apbalvoti arī daudzi [[latviešu strēlnieki]]. | Ar ''Sv. Jura krustu'' apbalvoti arī daudzi [[latviešu strēlnieki]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. oktobris, plkst. 13.05
Sv. Jura ordeņa izcilības zīme (Знак отличия Военного ордена Святого Георгия) jeb Jura krusts (kr. Георгиевский крест) - t.s. zaldātu krusts (солдатский Георгиевский крест) - Krievijas impērijā zemākajām činām (apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem) domāts apbalvojums par īpašu varonību karā vai izciliem nopelniem valsts labā militārajā dienestā. Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Tika vērtēts augstāk par Annas medaļu. Zelta vai sudraba Sv. Jura ordeņa zīmes krusts, kura medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. Святой Георгий) vidū, bet uz krusta sānu zariem izvietots numurs. Apbalvojumu bija jānēsā pie krūtīm kreisajā pusē piekārtu oranžmelni svītrotā lentā. 1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam (katrai šķirai bija sava numerācijas kārtība). 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (иноверцы), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - Krievijas Pagaidu valdības un pilsoņu kara laikā, - uz krusta lentas tika uzlikts lauru zars. 1856. gada 19. martā tika ieviestas četras Sv. Jura krusta šķiras. I un II šķiru krusti tika izgatavoti no zelta, III un IV šķiras krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, I un II šķiras krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (жёлтый металл - dzeltens metāls) vai "БМ" (белый металл - balts metāls).
Ar Sv. Jura krustu apbalvoti arī daudzi latviešu strēlnieki.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp.
