Atšķirības starp "Annas ordenis" versijām
m |
m |
||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
Apakšvirsniekus un ierindniekus par varonību apbalvoja ar t.s. [[Annas medaļa|Annas medaļu]] (''Анненская медаль''). | Apakšvirsniekus un ierindniekus par varonību apbalvoja ar t.s. [[Annas medaļa|Annas medaļu]] (''Анненская медаль''). | ||
| − | Tā kā I Pasaules karā Sv. Annas ordeni bija saņēmuši visai daudzi Latvijaspilsoņi, kas bija dienējuši Krievijas armijā - piemēram, II šķiras ordeni: Baumaņu Kārlis, Rūdolfs Bangerskis, Jānis Balodis, Krišjānis Berķis, Kārlis Jesens, Roberts Kļaviņš, Augusts Misiņš, Arnolds Maidelis, Pēteris Radziņš, Jānis Apinis, Jānis Lavenieks, Ludvigs Bolšteins u.c., kā arī daudzi [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieki, saimnieciskie un izglītības darbinieki, - no 20.08.1920. Annas ordeni vai medaļu atļāva nēsāt arī Latvijas armijas virsniekiem. | + | Tā kā I Pasaules karā Sv. Annas ordeni bija saņēmuši visai daudzi Latvijaspilsoņi, kas bija dienējuši Krievijas armijā - piemēram, II šķiras ordeni: Baumaņu Kārlis, Rūdolfs Bangerskis, Jānis Balodis, Krišjānis Berķis, Kārlis Jesens, Roberts Kļaviņš, Augusts Misiņš, Arnolds Maidelis, Pēteris Radziņš, [[Briedis Fridrihs|Frīdrihs Briedis]], Jānis Apinis, Jānis Lavenieks, Ludvigs Bolšteins u.c., kā arī daudzi [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieki, saimnieciskie un izglītības darbinieki, - no 20.08.1920. Annas ordeni vai medaļu atļāva nēsāt arī Latvijas armijas virsniekiem. |
==== ==== | ==== ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. oktobris, plkst. 18.26
Imperatoriskais Sv. Annas ordenis (kr. Императорский орден Святой Анны) - Holšteinas-Gotorpas hercoga Karla Fridriha mirušās sievas Annas (Krievijas imperatora Pētera I meitas) piemiņai 1735. gadā dibināts ordenis. Kopš 1797. gada 5. aprīļa Krievijas impērijas apbalvojums, ko piešķīra par nopelniem valsts labā militārajā vai civilajā dienestā. Ar sarkanu emalju klāts zelta vienādmalu "grieķu" krusts (1815. gadā krusta staru forma mainīta), kura iekšējos stūros ažūrs rotājums, kas aizpilda tukšumu starp stariem, bet krusta centrā balti emaljētā aplī Sv. Annas attēls (ja ordenis tika piešķirts nekristietim, tad svētās attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis); reversā tādā pat baltas emaljas laukumā zili devīzes pirmie burti "AIPF" savīti vendzelī zem imperatora kroņa (daiļliteratūrā dažkārt min, ka abreviatūra nozīmē: Anna, imperatoris Petri filia - "Anna, imperatora Pētera meita"). Kopš 1829. gada 14. aprīļa I un II šķiras ordeņa zīmēm virs krusta un zvaigznes medaljona sāka likt imperatora kroni (ar 1874. gada 14. februāra ukazu kroni pārstāja lietot). Kopš 1855. gada 5. augusta par militāriem nopelniem piešķirtam ordenim virs krusta pievienoja divus sakrustotus zobenus (vēlāk tos sāka likt zem krusta). Pēc statusa tika uzskatīts par zemāku, nekā Sv. Vladimira ordenis, toties augstāku, nekā Sv. Staņislava ordenis. Ordeņa kapitula sēdeklis bija Sv. Simona un Annas baznīca (церковь Симеона и Анны) Pēterburgā.
Ordeņa Statūti apstiprināti 1829. gadā, nostiprinot 4 šķiras (līdz 1815. gada 25. decembrim - 3 šķiras):
- Pirmā šķira: uz sudraba zvaigznes, kurai centrā ordeņa krusts (52x52 mm), kam apkārt sarkanas emaljas joslā devīze "amantibus justitiam pietatem fidem" ("patiesību, dievbijību, uzticību mīlošie") - nēsāja piespraustu krūšu labajā pusē kopā ar pār kreiso plecu pārlaistu 10 cm platu sarkanu lentu ar dzeltenām malassvītrām.
- Otrā šķira: krusts (44x44 mm) bez zvaigznes fonā, tika nēsāts pakārts kaklā 4,5 cm platā sarkanā lentā ar dzeltenām malassvītrām, t.s. "Anna kaklā".
- Trešā šķira: krusts (35x35 mm) bez zvaigznes fonā, tika nēsāts pie krūtīm piespraustā (vai pogcaurumā ievērtā) īsā, 2,2 cm platā sarkanā lentas gabaliņā ar dzeltenām malassvītrām.
- Ceturtā šķira: (atvasināta no III šķiras 1815. gadā) zem kroņa sarkans emaljēts krusts apaļā zelta laukā, ietverts sarkanas emaljas joslā. Pamatā tika paredzēta virsnieku un apakšvirsnieku apbalvošanai par kaujas nopelniem - nēsājama piestiprināta pie aukstā ieroča (zobena u.tml.) roktura - zīmes apaļās formas un sarkanās krāsas dēļ to iesauca par "dzērveni" (клюква). Uz pie roktura stiprināmā vairodziņa puslokā iegravēts uzraksts "par drosmi" (за храбрость), bet pie roktura gardas no 1829. gada nēsāja ordeņa lentu ar sudraba pušķiem. Šādu ar zīmi dekorētu ieroci neoficiāli dēvēja par Annas zobenu jeb Annas ieroci (Аннинское оружие).
Apakšvirsniekus un ierindniekus par varonību apbalvoja ar t.s. Annas medaļu (Анненская медаль).
Tā kā I Pasaules karā Sv. Annas ordeni bija saņēmuši visai daudzi Latvijaspilsoņi, kas bija dienējuši Krievijas armijā - piemēram, II šķiras ordeni: Baumaņu Kārlis, Rūdolfs Bangerskis, Jānis Balodis, Krišjānis Berķis, Kārlis Jesens, Roberts Kļaviņš, Augusts Misiņš, Arnolds Maidelis, Pēteris Radziņš, Frīdrihs Briedis, Jānis Apinis, Jānis Lavenieks, Ludvigs Bolšteins u.c., kā arī daudzi vācbaltiešu virsnieki, saimnieciskie un izglītības darbinieki, - no 20.08.1920. Annas ordeni vai medaļu atļāva nēsāt arī Latvijas armijas virsniekiem.
uz sudraba zvaigznes
uz sudraba zvaigznes ar briljantiem
I šķira, komplekts
I šķira ar zobeniem, komplekts
I šķira, ar zobeniem
II šķira, ar zobeniem
II šķira, ar briljantiem, ārzemnieku apbalvošanai
III šķira
III šķira, ar zobeniem
IV šķira
IV šķiras pie ieroča roktura stiprināmā nozīme uz vairodziņa
Annas zobens
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 48.-49. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Grīnberga Laima. Ceļvedis ordeņu vēsturē. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1999. - 154 lpp. ISBN 9984-17-190-6
- Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
- ШепелевЛ.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991
