Atšķirības starp "Bruņotais vilciens Nr5" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bruņotais vilciens | + | [[Attēls:Britu_zenitartileristi_1919.jpg |right|thumb|250px|Lielbritānijas Karaliskās flotes jūrnieki pie dzelzceļa platformas ar 77 mm lielgabalu.]] |
| + | '''Bruņotais vilciens Nr5''' jeb '''"Kalpaks"''' - vieglais [[bruņuvilciens]] [[Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions|Latvijas bruņotajos spēkos]] 1919. gadā. Vilciens bija apšūts ar metāla plātēm, tam bija tikai divi bruņu vagoni, viena daļēji ar bruņām segta lokomotīve un platforma, kuras bortu varēja izmantot kā aizsegu apšaudē, kā arī iekšējo sakaru sistēma. Bruņuvilciena sastāvu izveidoja Liepājas dzelzceļa depo darbnīcās, inženiera Sproģa vadībā, ekspluatācijā nodeva 1919. gada 28. oktobrī. | ||
Sastāvu veidoja: | Sastāvu veidoja: | ||
* 1 daļēji segta lokomotīve; | * 1 daļēji segta lokomotīve; | ||
* 2 divasu bruņuvagoni. | * 2 divasu bruņuvagoni. | ||
| + | * platforma | ||
Bruņojums: | Bruņojums: | ||
| − | * 1 jūras lielgabals ( | + | * 1 jūras lielgabals (77 mm, aizdeva Lielbritānijas kara flote); |
| − | * 2 | + | * 2 zenītložmetēji (aizdeva Lielbritānijas kara flote); |
* sakaru sistēma. | * sakaru sistēma. | ||
| − | + | Tūlīt pēc stāšanās ierindā iesaistījās cīņās pret [[Rietumu brīvprātīgo armija|bermontiešiem]] un piedalījās Liepājas aizstāvēšanas kaujās 1919. gada novembrī, bruņots tikai ar strēlnieku ieročiem. 4. novembrī kaujā krita komandieris [[virsleitnants]] Alfreds Kļestrovs, kura vietā tika iecelts virsleitnants J.Dobelis. Pēc pāris dienām britu karaflote aizdeva vienu 12 mārciņu jūras lielgabalu ar apkalpi, 2 patšautenes un 49 granātas. 14. novembrī bruņuvilciens "Kalpaks" izsita bermontiešus no Saulesmuižas (mūsd. Jaunā pasaule un Cukura iela) un atbalstīja kājnieku vienības cīņās pie Liepājas cietokšņa Vidusforta. 24. novembrī bruņuvilciens devās uz Priekuli, kur apsargāja tiltu pār Ventu līdz 26. novembrim, bet pēc tam atgriezās Liepājā. No 30. novembra komandieris [[virsleitnants]] K.Liberts. 2. decembrī tika ieskaitīts [[Bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]], un tika pārdēvēts par "bruņoto vilcienu Nr5". Bruņuvilciens tika pārdislocēts uz Jelgavu. 1919. gada decembra pirmajā pusē tika izformēts, apkalpi, materiālo daļu un bruņojumu pievienojot [[Bruņotais vilciens Nr4|bruņotajam vilcienam Nr4]]. | |
| − | |||
| − | 1919. gada decembrī | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971. | * Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971. | ||
| − | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., | + | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 139. lpp. |
* Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997. | * Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997. | ||
* Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939. | * Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939. | ||
| 24. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
* [http://www.lacplesis.com/BRUNOTAIS_VILCIENS/LATVIESU_BRUNOTO_VILCIENU_PULKS.htm Lavenieks J. Latviešu bruņoto vilcienu pulks.] | * [http://www.lacplesis.com/BRUNOTAIS_VILCIENS/LATVIESU_BRUNOTO_VILCIENU_PULKS.htm Lavenieks J. Latviešu bruņoto vilcienu pulks.] | ||
* [http://latviansmilhistory.blogspot.com/2009/10/brunoto-vilcienu-pulks.html Bruņoto vilcienu pulks.] | * [http://latviansmilhistory.blogspot.com/2009/10/brunoto-vilcienu-pulks.html Bruņoto vilcienu pulks.] | ||
| + | * [http://www.sargs.lv/lv/Vesture/Vesture/2011/11/17-01.aspx?p=1 Dobele Ilze. Liepājā ražotais bruņu vilciens – atbalsts brīvības cīnītājiem] | ||
[[Kategorija:Bruņuvilcieni]] | [[Kategorija:Bruņuvilcieni]] | ||
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 21. oktobris, plkst. 07.19
Bruņotais vilciens Nr5 jeb "Kalpaks" - vieglais bruņuvilciens Latvijas bruņotajos spēkos 1919. gadā. Vilciens bija apšūts ar metāla plātēm, tam bija tikai divi bruņu vagoni, viena daļēji ar bruņām segta lokomotīve un platforma, kuras bortu varēja izmantot kā aizsegu apšaudē, kā arī iekšējo sakaru sistēma. Bruņuvilciena sastāvu izveidoja Liepājas dzelzceļa depo darbnīcās, inženiera Sproģa vadībā, ekspluatācijā nodeva 1919. gada 28. oktobrī.
Sastāvu veidoja:
- 1 daļēji segta lokomotīve;
- 2 divasu bruņuvagoni.
- platforma
Bruņojums:
- 1 jūras lielgabals (77 mm, aizdeva Lielbritānijas kara flote);
- 2 zenītložmetēji (aizdeva Lielbritānijas kara flote);
- sakaru sistēma.
Tūlīt pēc stāšanās ierindā iesaistījās cīņās pret bermontiešiem un piedalījās Liepājas aizstāvēšanas kaujās 1919. gada novembrī, bruņots tikai ar strēlnieku ieročiem. 4. novembrī kaujā krita komandieris virsleitnants Alfreds Kļestrovs, kura vietā tika iecelts virsleitnants J.Dobelis. Pēc pāris dienām britu karaflote aizdeva vienu 12 mārciņu jūras lielgabalu ar apkalpi, 2 patšautenes un 49 granātas. 14. novembrī bruņuvilciens "Kalpaks" izsita bermontiešus no Saulesmuižas (mūsd. Jaunā pasaule un Cukura iela) un atbalstīja kājnieku vienības cīņās pie Liepājas cietokšņa Vidusforta. 24. novembrī bruņuvilciens devās uz Priekuli, kur apsargāja tiltu pār Ventu līdz 26. novembrim, bet pēc tam atgriezās Liepājā. No 30. novembra komandieris virsleitnants K.Liberts. 2. decembrī tika ieskaitīts Bruņotajā divizionā, un tika pārdēvēts par "bruņoto vilcienu Nr5". Bruņuvilciens tika pārdislocēts uz Jelgavu. 1919. gada decembra pirmajā pusē tika izformēts, apkalpi, materiālo daļu un bruņojumu pievienojot bruņotajam vilcienam Nr4.
Literatūra par šo tēmu
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 139. lpp.
- Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997.
- Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939.
