Atšķirības starp "Ziemeļlatvijas brigāde" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Latvijas armijas '''Ziemeļlatvijas brigāde''' - Latvijas armijas vienība, saformēta Tērbatā, 1919. gada 31. martā, mobilizējot<ref>Brīvprātīgo "mobilizācija Igaunijā, kā ari Ziemeļ-Latvijā norisinājās gludi. Pašā mobilizācijas sākumā tika nošauts kāds pretmobilizacijas agitators Moizevilē, pēc tam visa aģitēšana beidzās un nevienam nenāca prātā neierasties uz mobilizaciju" - | + | Latvijas armijas '''Ziemeļlatvijas brigāde''' - Latvijas armijas vienība, saformēta Tērbatā, 1919. gada 31. martā, mobilizējot<ref>Brīvprātīgo "mobilizācija Igaunijā, kā ari Ziemeļ-Latvijā norisinājās gludi. Pašā mobilizācijas sākumā tika nošauts kāds pretmobilizacijas agitators Moizevilē, pēc tam visa aģitēšana beidzās un nevienam nenāca prātā neierasties uz mobilizaciju" - 1919. gada 12. martā uz Liepāju no Rēveles ziņoja Zemitāns. - LVVA, 1468. f., 1. apr., Nr. 130., 109. lp.</ref> Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā. Atradās Igaunijas armijas apgādībā un militārā pakļautībā. Brigādes komandieris [[Zemitāns Jorģis|J.Zemitāns]], artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, štāba priekšnieks [[Ozols Voldemārs|V.Ozols]], intendants P.Liepiņš. Maija beigās brigādes sastāvā ietilpa: |
* [[1. Valmieras kājnieku pulks]] (~1100 vīru); | * [[1. Valmieras kājnieku pulks]] (~1100 vīru); | ||
* [[2. Cēsu kājnieku pulks]] (~1700 vīru); | * [[2. Cēsu kājnieku pulks]] (~1700 vīru); | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. decembris, plkst. 13.16
Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigāde - Latvijas armijas vienība, saformēta Tērbatā, 1919. gada 31. martā, mobilizējot[1] Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā. Atradās Igaunijas armijas apgādībā un militārā pakļautībā. Brigādes komandieris J.Zemitāns, artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, štāba priekšnieks V.Ozols, intendants P.Liepiņš. Maija beigās brigādes sastāvā ietilpa:
- 1. Valmieras kājnieku pulks (~1100 vīru);
- 2. Cēsu kājnieku pulks (~1700 vīru);
- Ziemeļlatvijas partizānu pulks (~200 vīru);
- 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons (~50 vīru);
- 1. Valmieras un 2. Cēsu artilērijas baterijas (~210 vīru);
- Rezerves bataljons (~320 vīru).
1919. gada 19. jūlijā, sakarā ar Latvijas armijas izveidošanu, brigāde pārdēvēta par Vidzemes divīziju.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Brīvprātīgo "mobilizācija Igaunijā, kā ari Ziemeļ-Latvijā norisinājās gludi. Pašā mobilizācijas sākumā tika nošauts kāds pretmobilizacijas agitators Moizevilē, pēc tam visa aģitēšana beidzās un nevienam nenāca prātā neierasties uz mobilizaciju" - 1919. gada 12. martā uz Liepāju no Rēveles ziņoja Zemitāns. - LVVA, 1468. f., 1. apr., Nr. 130., 109. lp.
Literatūra par šo tēmu
- Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
