Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigāde - no etniskajiem latviešiem izveidots formējums Igaunijas armijas sastāvā Latvijas Neatkarības kara laikā, izveidots Tērbatā (mūsd. Tartu), 1919. gada 31. martā ar Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera pavēli Nr.1465., mobilizējot Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā.
Artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, intendants P.Liepiņš. Formālais komandieris J.Zemitāns. 1919. gada jūlijā brigādes sastāvā ietilpa:
- komplektēšanas sākuma stadijā 1. Valmieras kājnieku pulks (~1100 vīru);
- 2. Cēsu kājnieku pulks (~1700 vīru);
- Ziemeļlatvijas partizānu pulks (~200 vīru);
- 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons (~50 vīru);
- 2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons
- 1. Valmieras un 2. Cēsu artilērijas baterijas (kopā ~210 vīru);
2. Cēsu kājnieku pulks 1919. gada jūnijā atradās frontē pret Sarkano armiju (uz to brīdi vienīgā pilnībā saformētā vienība), taču dažas tā komplektēšanas stadijā esošās rotas piedalījās Cēsu kaujās ar Latvijas zemessardzi.
Līdz Latvijas armijas izveidošanai, vienots uniformas standarts tā arī netika ieviests. Kā atšķirības zīme kalpoja balts apsējs ap labās rokas piedurkni ar nacionālo karodziņu un pulka apzīmējumu, kā arī "saulītes" kokarde (vai arī Krievijas kokarde ar nacionālām krāsām vidū).[1] 1919. gada 15. jūlijā, sakarā ar Latvijas armijas izveidošanu, brigāde iekļāvās tās sastāvā, izstājoties no Igaunijas armijas pakļautības – tika papildināta un pārveidota par Vidzemes divīziju.
Skat. arī Ziemeļlatvijas rezerves bataljons, Dienvidlatvijas brigāde
Satura rādītājs
jauniesauktie
Cēsu pulka 2. rotas 1. vada karavīri
Valmieras pulka karavīri
jūras virsleitnants Jānis Brenners
ceļā uz Rīgu 1919. gada 6. jūlijā
ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā
ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā
ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā
ienākšana Rīgā 1919. gada 6. jūlijā
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 787. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
- Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
- Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
- Ekmane B. Ziemeļlatvijas brigādes veidošanās 1919. gadā: ko par to stāsta Latvijas Kara muzeja krājums? // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata VI. – Rīga, 2005. – 192.–211. lpp.
