Atšķirības starp "Kardinālu kolēģija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Svētā Kardinālu kolēģija''' (lat. ''Sacrum Cardinalium Collegium'') - 1150. gadā izveidota [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]] [[Kardināls|kardinālu]] [[kolēģija]], kas [[Dekāns|dekāna]] vadībā [[Konklāvs|konklāvā]] ievēl [[Pāvests|pāvestu]], bet tā prombūtnes laikā vada Baznīcas dzīvi. laika gaitā mainījās Kolēģijas locekļu skaits. Konstances koncils (1414.-1418.) noteica, ka Kolēģijā nevajadzētu būt vairāk par 24 kardināliem; šo skaitu apstiprināja arī nākošais Bazeles koncils (1431.-1445.). Pāvils IV (1555.-1559.) palielināja kardinālu skaitu līdz 70, bet viņa pēctecis Pijs IV (1559.-1565.) - līdz 76, līdz 1586. gada 3. decembra konstitūcijā ''Postquam verus'' pāvests Siksts V (1585.-1590.) noteica, ka Kolēģijā ir 6 kardināli-bīskapi | + | '''Svētā Kardinālu kolēģija''' (lat. ''Sacrum Cardinalium Collegium'') - 1150. gadā izveidota [[Romas Katoļu Baznīca|Romas Katoļu Baznīcā]] [[Kardināls|kardinālu]] [[kolēģija]], kas [[Dekāns|dekāna]] vadībā [[Konklāvs|konklāvā]] ievēl [[Pāvests|pāvestu]], bet tā prombūtnes laikā vada Baznīcas dzīvi. laika gaitā mainījās Kolēģijas locekļu skaits. Konstances koncils (1414.-1418.) noteica, ka Kolēģijā nevajadzētu būt vairāk par 24 kardināliem; šo skaitu apstiprināja arī nākošais Bazeles koncils (1431.-1445.). Pāvils IV (1555.-1559.) palielināja kardinālu skaitu līdz 70, bet viņa pēctecis Pijs IV (1559.-1565.) - līdz 76, līdz 1586. gada 3. decembra konstitūcijā ''Postquam verus'' pāvests Siksts V (1585.-1590.) noteica, ka Kolēģijā ir 6 kardināli-bīskapi, 50 kardināli-priesteri un 14 kardināli-diakoni. Kardinālu skaitu ievērojami sāka palielināt XX gs. otrajā pusē, un Jāņa XXIII nāves brīdī bija jau 82 kardināli – viņš pats piecās konsistorijās iecēla kardināla godā 52 priesterus. Viņa pēctecis Pāvils VI nominēja 143 kardinālus, bet 1965. gadā par Kolēģijas locekļiem kardināla godā tika iecelti Austrumu katoļu Baznīcu patriarhi. 1973. gadā Pāvils VI noteica, ka Kolēģijas dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 120. 1970. gada akts ''Ingravescentem aetatem'' noteica, ka kardināli, kuri ir vairāk nekā 80 gadus veci, zaudē tiesības vēlēt jauno pāvestu kā arī visus amatus Romas kūrijā. XXI gs. sākumā bija 183 kardināli, no kuriem 117 ir balsstiesīgi Kolēģijā. |
Kardinālu Kolēģijas dekāns tradicionāli ir Ostijas kardināls-bīskaps, kura uzdevums ir pārstāvēt Kolēģiju pāvesta priekšā, sasaukt [[Konsistorija|konsistoriju]] konklāvā pēc Romas bīskapa nāves. Otrs svarīgs amats ir Svētās Romas Baznīcas kambarsulainis, kurš vinš oficiāli apstiprina pāvesta nāvi, pārvalda Apustuliskā Krēsla lietas vakances laikā, kā arī vada jaunā Romas bīskapa ievēlēšanas sagatavošanu un norisi. Trešais īpašais amats ir Kardinālu kolēģijas kambarsulainis, kurš vada tā saucamo Kardinālu kambari, kas rūpējas par Kolēģijas mantām un ienākumiem. Nozīmīgs ir arī protodiakons, kurš publiski pasludina jaunievēlētā pāvesta vārdu. | Kardinālu Kolēģijas dekāns tradicionāli ir Ostijas kardināls-bīskaps, kura uzdevums ir pārstāvēt Kolēģiju pāvesta priekšā, sasaukt [[Konsistorija|konsistoriju]] konklāvā pēc Romas bīskapa nāves. Otrs svarīgs amats ir Svētās Romas Baznīcas kambarsulainis, kurš vinš oficiāli apstiprina pāvesta nāvi, pārvalda Apustuliskā Krēsla lietas vakances laikā, kā arī vada jaunā Romas bīskapa ievēlēšanas sagatavošanu un norisi. Trešais īpašais amats ir Kardinālu kolēģijas kambarsulainis, kurš vada tā saucamo Kardinālu kambari, kas rūpējas par Kolēģijas mantām un ienākumiem. Nozīmīgs ir arī protodiakons, kurš publiski pasludina jaunievēlētā pāvesta vārdu. | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 9. janvāris, plkst. 16.22
Svētā Kardinālu kolēģija (lat. Sacrum Cardinalium Collegium) - 1150. gadā izveidota Romas Katoļu Baznīcā kardinālu kolēģija, kas dekāna vadībā konklāvā ievēl pāvestu, bet tā prombūtnes laikā vada Baznīcas dzīvi. laika gaitā mainījās Kolēģijas locekļu skaits. Konstances koncils (1414.-1418.) noteica, ka Kolēģijā nevajadzētu būt vairāk par 24 kardināliem; šo skaitu apstiprināja arī nākošais Bazeles koncils (1431.-1445.). Pāvils IV (1555.-1559.) palielināja kardinālu skaitu līdz 70, bet viņa pēctecis Pijs IV (1559.-1565.) - līdz 76, līdz 1586. gada 3. decembra konstitūcijā Postquam verus pāvests Siksts V (1585.-1590.) noteica, ka Kolēģijā ir 6 kardināli-bīskapi, 50 kardināli-priesteri un 14 kardināli-diakoni. Kardinālu skaitu ievērojami sāka palielināt XX gs. otrajā pusē, un Jāņa XXIII nāves brīdī bija jau 82 kardināli – viņš pats piecās konsistorijās iecēla kardināla godā 52 priesterus. Viņa pēctecis Pāvils VI nominēja 143 kardinālus, bet 1965. gadā par Kolēģijas locekļiem kardināla godā tika iecelti Austrumu katoļu Baznīcu patriarhi. 1973. gadā Pāvils VI noteica, ka Kolēģijas dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 120. 1970. gada akts Ingravescentem aetatem noteica, ka kardināli, kuri ir vairāk nekā 80 gadus veci, zaudē tiesības vēlēt jauno pāvestu kā arī visus amatus Romas kūrijā. XXI gs. sākumā bija 183 kardināli, no kuriem 117 ir balsstiesīgi Kolēģijā.
Kardinālu Kolēģijas dekāns tradicionāli ir Ostijas kardināls-bīskaps, kura uzdevums ir pārstāvēt Kolēģiju pāvesta priekšā, sasaukt konsistoriju konklāvā pēc Romas bīskapa nāves. Otrs svarīgs amats ir Svētās Romas Baznīcas kambarsulainis, kurš vinš oficiāli apstiprina pāvesta nāvi, pārvalda Apustuliskā Krēsla lietas vakances laikā, kā arī vada jaunā Romas bīskapa ievēlēšanas sagatavošanu un norisi. Trešais īpašais amats ir Kardinālu kolēģijas kambarsulainis, kurš vada tā saucamo Kardinālu kambari, kas rūpējas par Kolēģijas mantām un ienākumiem. Nozīmīgs ir arī protodiakons, kurš publiski pasludina jaunievēlētā pāvesta vārdu.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 174. lpp
