Kolēģija
No ''Vēsture''
Kolēģija (lat. collegium - brālība, kopība) - personu grupa, kas veido valdošo, padomdevēja vai rīcības institūciju. Atkarībā no konteksta:
- 1. Senajā Romā personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu (pontifiku, auguru, amatnieku, armijas veterānu u.c. kolēģijas).
- 2. Centrālās valsts pārvaldes iestādes Krievijas impērijā (kr. коллегия), izveidotas reorganizējot prikazus laikā no 1717. līdz 1720. gadam. Sīkāk sadalītas departamentos. Tās likvidēja 1802. gadā imperators Aleksandrs I, reorganizējot kolēģijas par ministrijām.
- 3. Citas dažādu amatu vai nozaru speciālistu kolēģijas (piemēram, advokātu kolēģija, konklāvs u.tml.).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 88., 89. lpp.
