Atšķirības starp "Opmanis Mārtiņš" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls: Martins_Opmanis_1915.jpg |right|thumb|200px|]] | [[Attēls: Martins_Opmanis_1915.jpg |right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Mārtiņš Opmanis''' (1892.-1916.) - [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas [[ | + | '''Mārtiņš Opmanis''' (1892.-1916.) - [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas [[podporučiks]]. |
| − | Dzimis 1892. gada 30. septembrī Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa]]s Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā zemnieku ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam viņš mācījās Longina Ausēja reālskolā Cēsīs, tikko bija pabeidzis 6. klasi. Pēc tā laika noteikumiem viņš varēja turpināt skoloties, taču, patriotisku jūtu vadīts, M.Opmanis devās uz Petrogradu un iestājās Leibgvardes pulkā. Ar labu atestāciju iestājās Pēterhofas praporščiku skolā, kuru absolvēja 1915. gada 1. augustā. 17. septembrī M.Opmani iecēla par jaunāko virsnieku 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotā. Viņš piedalījās arī vēsturiskajā 12. oktobra sadursmē pie "Kraslovsku" mājām, kad krita trīs pirmie latviešu strēlnieki. Par varonību 1915. gada oktobrī–novembrī jauno praporščiku apbalvoja ar III šķiras [[Staņislava ordenis|Sv.Staņislava ordeni]]. No 11. novembra M.Opmanis pildīja rotas komandiera pienākumus, jo [[štabskapitans]] Pēteris Buriņš bija saslimis. Sekoja pozīciju aizsardzība „Kūtnieku” un Strīdus kalniņa rajonā, kā arī dažādas izlūkošanas aktivitātes. Kaujā pie Ķekavas 1916. gada 8. martā M.Opmanis komandēja pusrotu – divus vadus, - kas pusstundu pēc uzbrukuma sākuma devās palīgā 2. Rīgas bataljona strēlniekiem. Straujā triecienā viņa vadībā tika ieņemti Bauskas šosejas kreisajā pusē izvietotie vācu ierakumi. Pēc zināma laika 2. rota sapulcējās kopā un pārgāja ceļa labajā pusē un nodibināja kontaktu pa labi ar bataljona 1. rotu. Tālākajā kaujas gaitā praporščiks Mārtiņš Opmanis krita. Cenšoties viņu iznest ievainoja trīs strēlniekus. Tikai vakarā to paveica kāds drosmīgs un fiziski spēcīgs sanitārs. Apbedīts 16. martā viņa dzimtājā pusē – Kocēnu pagasta Rubenes kapos. Pēc nāves apbalvots ar III šķiras [[Annas ordenis|Sv.Annas ordeni]] un paaugstināts | + | Dzimis 1892. gada 30. septembrī Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa]]s Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā zemnieku ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam viņš mācījās Longina Ausēja reālskolā Cēsīs, tikko bija pabeidzis 6. klasi. Pēc tā laika noteikumiem viņš varēja turpināt skoloties, taču, patriotisku jūtu vadīts, M.Opmanis devās uz Petrogradu un iestājās Leibgvardes pulkā. Ar labu atestāciju iestājās Pēterhofas [[praporščiks|praporščiku]] skolā, kuru absolvēja 1915. gada 1. augustā. 17. septembrī M.Opmani iecēla par jaunāko virsnieku 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotā. Viņš piedalījās arī vēsturiskajā 12. oktobra sadursmē pie "Kraslovsku" mājām, kad krita trīs pirmie latviešu strēlnieki. Par varonību 1915. gada oktobrī–novembrī jauno praporščiku apbalvoja ar III šķiras [[Staņislava ordenis|Sv.Staņislava ordeni]]. No 11. novembra M.Opmanis pildīja rotas komandiera pienākumus, jo [[štabskapitans]] Pēteris Buriņš bija saslimis. Sekoja pozīciju aizsardzība „Kūtnieku” un Strīdus kalniņa rajonā, kā arī dažādas izlūkošanas aktivitātes. Kaujā pie Ķekavas 1916. gada 8. martā M.Opmanis komandēja pusrotu – divus vadus, - kas pusstundu pēc uzbrukuma sākuma devās palīgā 2. Rīgas bataljona strēlniekiem. Straujā triecienā viņa vadībā tika ieņemti Bauskas šosejas kreisajā pusē izvietotie vācu ierakumi. Pēc zināma laika 2. rota sapulcējās kopā un pārgāja ceļa labajā pusē un nodibināja kontaktu pa labi ar bataljona 1. rotu. Tālākajā kaujas gaitā praporščiks Mārtiņš Opmanis krita. Cenšoties viņu iznest ievainoja trīs strēlniekus. Tikai vakarā to paveica kāds drosmīgs un fiziski spēcīgs sanitārs. Apbedīts 16. martā viņa dzimtājā pusē – Kocēnu pagasta Rubenes kapos. Pēc nāves apbalvots ar III šķiras [[Annas ordenis|Sv.Annas ordeni]] un paaugstināts podporučika pakāpē. |
==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 11. janvāris, plkst. 18.30
Mārtiņš Opmanis (1892.-1916.) - latviešu strēlnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas podporučiks.
Dzimis 1892. gada 30. septembrī Krievijas impērijas Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā zemnieku ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam viņš mācījās Longina Ausēja reālskolā Cēsīs, tikko bija pabeidzis 6. klasi. Pēc tā laika noteikumiem viņš varēja turpināt skoloties, taču, patriotisku jūtu vadīts, M.Opmanis devās uz Petrogradu un iestājās Leibgvardes pulkā. Ar labu atestāciju iestājās Pēterhofas praporščiku skolā, kuru absolvēja 1915. gada 1. augustā. 17. septembrī M.Opmani iecēla par jaunāko virsnieku 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotā. Viņš piedalījās arī vēsturiskajā 12. oktobra sadursmē pie "Kraslovsku" mājām, kad krita trīs pirmie latviešu strēlnieki. Par varonību 1915. gada oktobrī–novembrī jauno praporščiku apbalvoja ar III šķiras Sv.Staņislava ordeni. No 11. novembra M.Opmanis pildīja rotas komandiera pienākumus, jo štabskapitans Pēteris Buriņš bija saslimis. Sekoja pozīciju aizsardzība „Kūtnieku” un Strīdus kalniņa rajonā, kā arī dažādas izlūkošanas aktivitātes. Kaujā pie Ķekavas 1916. gada 8. martā M.Opmanis komandēja pusrotu – divus vadus, - kas pusstundu pēc uzbrukuma sākuma devās palīgā 2. Rīgas bataljona strēlniekiem. Straujā triecienā viņa vadībā tika ieņemti Bauskas šosejas kreisajā pusē izvietotie vācu ierakumi. Pēc zināma laika 2. rota sapulcējās kopā un pārgāja ceļa labajā pusē un nodibināja kontaktu pa labi ar bataljona 1. rotu. Tālākajā kaujas gaitā praporščiks Mārtiņš Opmanis krita. Cenšoties viņu iznest ievainoja trīs strēlniekus. Tikai vakarā to paveica kāds drosmīgs un fiziski spēcīgs sanitārs. Apbedīts 16. martā viņa dzimtājā pusē – Kocēnu pagasta Rubenes kapos. Pēc nāves apbalvots ar III šķiras Sv.Annas ordeni un paaugstināts podporučika pakāpē.
Literatūra un avoti par šo tēmu
- Kaktiņš J. Varoņu sejas. - Rīga, 1930. 33.-34. lpp.
- Lismanis J. 1915–1920 kauju un kritušo karavīru piemiņai. - Rīga, 1999., 344. lpp.
- Latviešu strēlnieki. - Rīga, 1935. Nr.1, 62.-65. lpp.
- Hartmanis Jānis. Aizmirstie karavīri : Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā. - Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija: Rīga, 2009. 114 lpp. ISBN 978-9984-39-870-9
