Atšķirības starp "Latvijas vācbaltu zemessargi" versijām
m (→) |
m (→) |
||
10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
Attēls:Pontonbrucke_zwischen_Kreuzburg_und_Jakobstadt.jpg|Daugavas šķērsošana pie Krustpils | Attēls:Pontonbrucke_zwischen_Kreuzburg_und_Jakobstadt.jpg|Daugavas šķērsošana pie Krustpils | ||
Attēls:Funkenstation_Lievenhof.jpg|radiostacija Līvānos | Attēls:Funkenstation_Lievenhof.jpg|radiostacija Līvānos | ||
− | |||
Attēls:Minenwerfer_Kompanie_Stellung_an_der_Naradka.jpg|mīnmetēju pozīcijas pie Narodkas | Attēls:Minenwerfer_Kompanie_Stellung_an_der_Naradka.jpg|mīnmetēju pozīcijas pie Narodkas | ||
Attēls:Offiziers.jpg|virsnieki atpūtā | Attēls:Offiziers.jpg|virsnieki atpūtā |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 11. janvāris, plkst. 20.55
Latvijas baltvācu zemessargi - Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības, kas pēc Strazdumuižas pamiera 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc Cēsu kaujām izveidotajā Latvijas armijā:
Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu H.Aleksanderu. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz Latgales fronti. Cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas baltvācu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā; daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt Bruņotajā divizionā.
ritmeisters Binkavs