Atšķirības starp "2. Ziemeļlatvijas eskadrons" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
* [[poručiks]] Blūms (27.06.1919.-18.08.1919.) | * [[poručiks]] Blūms (27.06.1919.-18.08.1919.) | ||
| − | 08.08.1919. eskadrons - 6 virsnieki un 118 vīri (11 zirgi), - ieradās Rīgā. Augustā eskadronu izformēja un pievienoja jaunizveidotajam Vidzemes divīzijas eskadronam, kurš tālāk piedalījās cīņās ar [[bermontieši]]em un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. | + | 08.08.1919. eskadrons - 6 virsnieki un 118 vīri (11 zirgi), - ieradās Rīgā. Augustā eskadronu izformēja un pievienoja jaunizveidotajam Vidzemes divīzijas atsevišķajam eskadronam, kurš tālāk piedalījās cīņās ar [[bermontieši]]em un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 14. janvāris, plkst. 06.55
Latvijas armijas 2. Ziemeļlatvijas eskadrons - Latvijas bruņoto spēku vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, sākta formēt 11.07. (pavēle 20.06.1919.) Kauguru muižā pie Valmieras, bet pēc 29. jūlija Kalnmuižā pie Cēsīm. Formēšanu uzticēja ritmeistaram Goldfeldam, kurš maijā zvejnieku laivā bija šķērsojis Rīgas jūras līci un pievienojās Ziemeļlatvijas brigādei. Komandieri:
- ritmeistars Goldfelds Otto (25.04.1919.-27.06.1919.).
- poručiks Blūms (27.06.1919.-18.08.1919.)
08.08.1919. eskadrons - 6 virsnieki un 118 vīri (11 zirgi), - ieradās Rīgā. Augustā eskadronu izformēja un pievienoja jaunizveidotajam Vidzemes divīzijas atsevišķajam eskadronam, kurš tālāk piedalījās cīņās ar bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Literatūra par šo tēmu
- Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 137. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
- Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
- Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
