Atšķirības starp "Kapa pučs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kapa pučs''' - labējo radikāļu īstenots bruņota valsts apvērsuma mēģinājums 1920. gada 13.-17. martā, nolūkā gāzt demokrātisko valdību un ieviest militāri labēju diktatūru. Sazvērniekus atbalstīja vai ar tiem sadarbojās arī tādas zināmas personas kā ģenerālis E. Fon Lūdendorfs, G.Bauers, majors [[Bišofs Jozefs|J.Bišofs]], ģen. O.Belovs, [[Vinnigs Augusts|A.Vinnigs]], ģenerālis [[Golcs Rīdigers fon der|fon der Golcs]] u.c. Balstījās pamatā uz [[Brīvkorpuss|brīvkorpusiem]], it īpaši tiem, kas atgriezušies no Baltijas, t.s. baltikumiešiem (''Baltikumer''), kā arī uz dažām [[Reihsvērs|reihsvēra]] daļām. 10. martā ģenerālis [[brīvkungs]] V.Litvics (''von Lüttwitz'') koncentrēja brīvkorpusus ap Berlīni un izvirzīja valdībai ultimātu. 13. martā pučisti ieņēma Berlīni un pasludināja V. fon Kapu par reihskancleru (valsts prezidents F.Ēberts un valdība bēga uz Drēzdeni, no turienes uz Štutgarti). Tad iesaistītās strādnieku arodbiedrības. kuras izsludināja vispārēju ģenerālstreiku, kas paralizēja pučistu darbību. V. fon Kaps 17. martā aizbēga uz Zviedriju, pučs tika likvidēts. | + | '''Kapa pučs''' - labējo radikāļu īstenots bruņota valsts apvērsuma mēģinājums 1920. gada 13.-17. martā, nolūkā gāzt demokrātisko valdību un ieviest militāri labēju diktatūru un atjaunot monarhiju. Sazvērniekus atbalstīja vai ar tiem sadarbojās arī tādas zināmas personas kā ģenerālis E. Fon Lūdendorfs, G.Bauers, majors [[Bišofs Jozefs|J.Bišofs]], ģen. O.Belovs, [[Vinnigs Augusts|A.Vinnigs]], ģenerālis [[Golcs Rīdigers fon der|fon der Golcs]] u.c. Balstījās pamatā uz [[Brīvkorpuss|brīvkorpusiem]], it īpaši tiem, kas atgriezušies no Baltijas, t.s. baltikumiešiem (''Baltikumer''), kā arī uz dažām [[Reihsvērs|reihsvēra]] daļām. 10. martā ģenerālis [[brīvkungs]] V.Litvics (''von Lüttwitz'') koncentrēja brīvkorpusus ap Berlīni un izvirzīja valdībai ultimātu. 13. martā pučisti ieņēma Berlīni un pasludināja V. fon Kapu par reihskancleru (valsts prezidents F.Ēberts un valdība bēga uz Drēzdeni, no turienes uz Štutgarti). Tad iesaistītās strādnieku arodbiedrības. kuras izsludināja vispārēju ģenerālstreiku, kas paralizēja pučistu darbību. V. fon Kaps 17. martā aizbēga uz Zviedriju, pučs tika likvidēts. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 139. lpp. | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 139. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Der Kapp-Lüttwitz-Ludendorff-Putsch. Dokumente. / Erwin Könnemann, Gerhard Schulze Hrsg. - Olzog: München, 2002. ISBN 3789293555 | ||
| + | * Johannes Erger. Der Kapp-Lüttwitz-Putsch: Ein Beitrag zur deutschen Innenpolitik 1919/20. Volume 35 of Beiträge zur Geschichte des Parlamentarismus und der politschen Parteien. - Droste, 1967 | ||
| + | * Hans J. Reichardt. Kapp-Putsch und Generalstreik März 1920 in Berlin. - Nicolaische Verlagsbuchhandlung Beuermann: Berlin, 1990, ISBN 3-87584-306-1 | ||
| + | * Hagen Schulze. Freikorps und Republik. 1918-1920. - Boppard am Rhein: Boldt, 1969 | ||
| + | * Johannes Erger. Der Kapp-Lüttwitz-Putsch. Ein Beitrag zur deutschen Innenpolitik 1919/1920. - Droste: Düsseldorf, 1967 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| − | * [http://www.dhm.de/lemo/html/weimar/gewalt/kapp/ Der Militärputsch 1920 (Lüttwitz-Kapp-Putsch) // | + | * [http://www.dhm.de/lemo/html/weimar/gewalt/kapp/ Der Militärputsch 1920 (Lüttwitz-Kapp-Putsch) // Deutsches Historisches Museum] |
| + | * [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=Woe%3D4163296-5&method=simpleSearch Literatur zum Kapp-Putsch im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.historylearningsite.co.uk/kapp_putsch.htm The Kapp Putsch // History Learning Site] | * [http://www.historylearningsite.co.uk/kapp_putsch.htm The Kapp Putsch // History Learning Site] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/es/77977/КАППОВСКИЙ Капповский путч // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://historical-dictionary.info/Исторический_словарь/21954/Капповский_Путч Капповский Путч // Исторический словарь] | ||
[[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]] | [[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 17. janvāris, plkst. 07.08
Kapa pučs - labējo radikāļu īstenots bruņota valsts apvērsuma mēģinājums 1920. gada 13.-17. martā, nolūkā gāzt demokrātisko valdību un ieviest militāri labēju diktatūru un atjaunot monarhiju. Sazvērniekus atbalstīja vai ar tiem sadarbojās arī tādas zināmas personas kā ģenerālis E. Fon Lūdendorfs, G.Bauers, majors J.Bišofs, ģen. O.Belovs, A.Vinnigs, ģenerālis fon der Golcs u.c. Balstījās pamatā uz brīvkorpusiem, it īpaši tiem, kas atgriezušies no Baltijas, t.s. baltikumiešiem (Baltikumer), kā arī uz dažām reihsvēra daļām. 10. martā ģenerālis brīvkungs V.Litvics (von Lüttwitz) koncentrēja brīvkorpusus ap Berlīni un izvirzīja valdībai ultimātu. 13. martā pučisti ieņēma Berlīni un pasludināja V. fon Kapu par reihskancleru (valsts prezidents F.Ēberts un valdība bēga uz Drēzdeni, no turienes uz Štutgarti). Tad iesaistītās strādnieku arodbiedrības. kuras izsludināja vispārēju ģenerālstreiku, kas paralizēja pučistu darbību. V. fon Kaps 17. martā aizbēga uz Zviedriju, pučs tika likvidēts.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 139. lpp.
- Der Kapp-Lüttwitz-Ludendorff-Putsch. Dokumente. / Erwin Könnemann, Gerhard Schulze Hrsg. - Olzog: München, 2002. ISBN 3789293555
- Johannes Erger. Der Kapp-Lüttwitz-Putsch: Ein Beitrag zur deutschen Innenpolitik 1919/20. Volume 35 of Beiträge zur Geschichte des Parlamentarismus und der politschen Parteien. - Droste, 1967
- Hans J. Reichardt. Kapp-Putsch und Generalstreik März 1920 in Berlin. - Nicolaische Verlagsbuchhandlung Beuermann: Berlin, 1990, ISBN 3-87584-306-1
- Hagen Schulze. Freikorps und Republik. 1918-1920. - Boppard am Rhein: Boldt, 1969
- Johannes Erger. Der Kapp-Lüttwitz-Putsch. Ein Beitrag zur deutschen Innenpolitik 1919/1920. - Droste: Düsseldorf, 1967
Resursi internetā par šo tēmu
- Der Militärputsch 1920 (Lüttwitz-Kapp-Putsch) // Deutsches Historisches Museum
- Literatur zum Kapp-Putsch im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
