Atšķirības starp "Līvens Anatols" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
firsts '''Anatols Leonīds fon Līvens''' (vc. ''Anatol Leonid von Lieven'', kr. ''Ливен Анатоль Леонид Павлович''; 1873.-1937.) - Krievijas impērijas armijas un Latvijas zemessardzes virsnieks, Mežotnes muižas dzimtkungs. | firsts '''Anatols Leonīds fon Līvens''' (vc. ''Anatol Leonid von Lieven'', kr. ''Ливен Анатоль Леонид Павлович''; 1873.-1937.) - Krievijas impērijas armijas un Latvijas zemessardzes virsnieks, Mežotnes muižas dzimtkungs. | ||
| − | Dzimis 1873. gada 16. novembrī Pēterburgā. Pēc ģimnāzijas beigšanas studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli kā eksterns kārtojis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā (''Николаевское кавалерийское училище'') un ieguvis [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. No 1896. līdz 1908. gadam dienēja Kavalērijas gvardes pulkā. 1897. gada 29. jūnijā Sanktpēterburgā salaulājās ar kņazieni Serafimu Saltikovu (''Серафимa Салтыковa''; 26.02.1875.- 09.05.1898.). Laulībā piedzima meita, arī Serafīma (21.04.1898.-22.12.1967.), bet sieva mira no dzemdību komplikācijām. | + | Dzimis 1873. gada 16. novembrī Pēterburgā. Pēc ģimnāzijas beigšanas studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli kā eksterns kārtojis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā (''Николаевское кавалерийское училище'') un ieguvis [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. No 1896. līdz 1908. gadam dienēja Kavalērijas gvardes pulkā. 1897. gada 29. jūnijā Sanktpēterburgā salaulājās ar kņazieni Serafimu Saltikovu (''Серафимa Салтыковa''; 26.02.1875.- 09.05.1898.). Laulībā piedzima meita, arī Serafīma (21.04.1898.-22.12.1967.), bet sieva mira no dzemdību komplikācijām. 1902. gada 9. martā Mītavā (mūsd. Jelgava) salaulājās ar baronesi Elizabeti fon Firksu (''Elisabeth Bss von Fircks; 17.02.1873.-04.03.1941.). Laulībā piedzima 3 bērni: Dina Antuanete (1903.-1982.), Pauls Hermanis (1905.-1965.), Karls Johans (1911.-1996.). 1908. gadā demobilizējās un apmetās uz dzīvi savā dzimtmuižā Mežotnē. |
| − | 1919. gada janvārī Līvens no 60 bijušajiem Krievijas impērijas armijas virsniekiem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (kr. ''Либавский добровольческий стрелковый отряд'') jeb [[Līvena nodaļa|Līvena nodaļu]], kas piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]]. Kaujā pie Ropažiem 24.05.1919. smagi ievainots. Atsacījās piedalīties [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret Igaunijas armiju, un izstājās no landesvēra. Pēc kara A.Līvens kļuvis par Latvijas Republikas pilsoni un aktīvu krievu emigrantu organizācijas "Krievu Taisnības brālība" (''Братство Русской Правды'') locekli un kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījies krievu monarhistu kongresā Reihenhallē Vācijā. Vēlāk kļuvis par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadījis kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros. | + | Piedalījās 1. Pasaules karā. 1917. gadā ieguvis [[Rotmistrs|rotmistra]] pakāpi. 1918. gada ziemā [[Lielinieki|lielinieku]] arestēts, bet pēc [[Brestas miers|Brestas miera]] (saskaņā ar kuru [[Baltijas guberņa]]s tika nodots Vācijai) noslēgšanas, kā Kurzemes guberņā dzimušais tika atbrīvots un devās uz Baltiju. 1919. gada janvārī Līvens no 60 bijušajiem Krievijas impērijas armijas virsniekiem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (kr. ''Либавский добровольческий стрелковый отряд'') jeb [[Līvena nodaļa|Līvena nodaļu]], kas piedalījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]]. Pēc [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] fon Līvenam tika piedāvāts vadīt jauno valdību, taču viņš atsacījās, jo piekritīšot tam tikai tajā gadījumā, ja šo valdību atbalstīs [[Dienvidlatvijas brigāde]]s komandieris pulkvedis Jānis Balodis. |
| + | |||
| + | Kaujā pie Ropažiem 24.05.1919. smagi ievainots. Atsacījās piedalīties [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret Igaunijas armiju, un izstājās no landesvēra. Pēc kara A.Līvens kļuvis par Latvijas Republikas pilsoni un aktīvu krievu emigrantu organizācijas "Krievu Taisnības brālība" (''Братство Русской Правды'') locekli un kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījies krievu monarhistu kongresā Reihenhallē Vācijā. Vēlāk kļuvis par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadījis kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. februāris, plkst. 10.29
firsts Anatols Leonīds fon Līvens (vc. Anatol Leonid von Lieven, kr. Ливен Анатоль Леонид Павлович; 1873.-1937.) - Krievijas impērijas armijas un Latvijas zemessardzes virsnieks, Mežotnes muižas dzimtkungs.
Dzimis 1873. gada 16. novembrī Pēterburgā. Pēc ģimnāzijas beigšanas studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli kā eksterns kārtojis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā (Николаевское кавалерийское училище) un ieguvis podporučika pakāpi. No 1896. līdz 1908. gadam dienēja Kavalērijas gvardes pulkā. 1897. gada 29. jūnijā Sanktpēterburgā salaulājās ar kņazieni Serafimu Saltikovu (Серафимa Салтыковa; 26.02.1875.- 09.05.1898.). Laulībā piedzima meita, arī Serafīma (21.04.1898.-22.12.1967.), bet sieva mira no dzemdību komplikācijām. 1902. gada 9. martā Mītavā (mūsd. Jelgava) salaulājās ar baronesi Elizabeti fon Firksu (Elisabeth Bss von Fircks; 17.02.1873.-04.03.1941.). Laulībā piedzima 3 bērni: Dina Antuanete (1903.-1982.), Pauls Hermanis (1905.-1965.), Karls Johans (1911.-1996.). 1908. gadā demobilizējās un apmetās uz dzīvi savā dzimtmuižā Mežotnē.
Piedalījās 1. Pasaules karā. 1917. gadā ieguvis rotmistra pakāpi. 1918. gada ziemā lielinieku arestēts, bet pēc Brestas miera (saskaņā ar kuru Baltijas guberņas tika nodots Vācijai) noslēgšanas, kā Kurzemes guberņā dzimušais tika atbrīvots un devās uz Baltiju. 1919. gada janvārī Līvens no 60 bijušajiem Krievijas impērijas armijas virsniekiem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (kr. Либавский добровольческий стрелковый отряд) jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās Latvijas Neatkarības karā. Pēc 16. aprīļa puča fon Līvenam tika piedāvāts vadīt jauno valdību, taču viņš atsacījās, jo piekritīšot tam tikai tajā gadījumā, ja šo valdību atbalstīs Dienvidlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jānis Balodis.
Kaujā pie Ropažiem 24.05.1919. smagi ievainots. Atsacījās piedalīties Cēsu kaujās pret Igaunijas armiju, un izstājās no landesvēra. Pēc kara A.Līvens kļuvis par Latvijas Republikas pilsoni un aktīvu krievu emigrantu organizācijas "Krievu Taisnības brālība" (Братство Русской Правды) locekli un kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījies krievu monarhistu kongresā Reihenhallē Vācijā. Vēlāk kļuvis par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadījis kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros.
