Atšķirības starp "Pacta conventa" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''''Pacta conventa''''' (lat. ''Pacta conventa'' - "līguma norunas") - attiecības starp Polijas [[Karalis|karali]] un [[Šļahta|šļahtu]] par savstarpējajām tiesībām un pienākumiem. Kodificētas 1572. gadā, kad pēc Jageloņu | + | '''''Pacta conventa''''' (lat. ''Pacta conventa'' - "līguma norunas") - attiecības starp Polijas [[Karalis|karali]] un [[Šļahta|šļahtu]] par savstarpējajām tiesībām un pienākumiem. Kodificētas 1572. gadā, kad pēc [[Jageloņu dinastija]]s iznīkšanas par karali ievēlēja Anrī de Valuā (fr. ''Henri III de Valois'', pl. ''Henryk Walezy''; 1551.-1589.). To saturs daļēji mainījās atkarībā no politiskajiem apstākļiem, taču tā būtība - ar [[Seims|Seima]] lēmumiem nodrošināt šļahtas privilēģiju saglabāšanu un karaļa vienpersoniskas varas ierobežošanu, - nemainījās. Ja karalis pārkāpa ''pacta conventa'', šļahta varēja atteikties tam pakļauties vai pat pieteikt tam karu. Bija spēkā līdz 1764. gadam. |
Skat. arī: [[Križivackas ūnija]] | Skat. arī: [[Križivackas ūnija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. februāris, plkst. 14.19
Pacta conventa (lat. Pacta conventa - "līguma norunas") - attiecības starp Polijas karali un šļahtu par savstarpējajām tiesībām un pienākumiem. Kodificētas 1572. gadā, kad pēc Jageloņu dinastijas iznīkšanas par karali ievēlēja Anrī de Valuā (fr. Henri III de Valois, pl. Henryk Walezy; 1551.-1589.). To saturs daļēji mainījās atkarībā no politiskajiem apstākļiem, taču tā būtība - ar Seima lēmumiem nodrošināt šļahtas privilēģiju saglabāšanu un karaļa vienpersoniskas varas ierobežošanu, - nemainījās. Ja karalis pārkāpa pacta conventa, šļahta varēja atteikties tam pakļauties vai pat pieteikt tam karu. Bija spēkā līdz 1764. gadam.
Skat. arī: Križivackas ūnija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 17. lpp.
