Atšķirības starp "Križivackas ūnija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Križivackas ūnija''' (lat. ''Pacta conventa'' - "līguma norunas, papildu vienošanās"; kr. ''Криживацкая уния'') - 1102. gadā noslēgta vienošanās starp Ungārijas karali Kolomanu un 14 horvātu novadu (izņemot Dalmāciju) vadoņiem par abu karalistu apvienošanu [[Personālūnija|personālūnijā]], izveidojot [[Ungārijas lielkaraliste|Ungārijas lielkaralisti]] (lat. ''Archiregnum Hungaricum''). | + | '''Križivackas ūnija''' (lat. ''Pacta conventa'' - "līguma norunas, papildu vienošanās"; kr. ''Криживацкая уния'') - 1102. gadā noslēgta vienošanās starp Ungārijas karali Kolomanu un 14 horvātu novadu (izņemot Dalmāciju) vadoņiem par abu karalistu apvienošanu [[Personālūnija|personālūnijā]], izveidojot [[Ungārijas lielkaraliste|Ungārijas lielkaralisti]] (lat. ''Archiregnum Hungaricum''). Vienošanās paredzēja, ka horvātu [[bruņniecība]] bija atbrīvota no nodevām kroņa labā, to vietā pildot militāru dienestu horvātu zemēs (par dienestu ārpus tām saņem algu), karali horvātu zemēs kā [[vietvaldis]] pārstāv [[bans]], horvātus pārstāv pārstāvju sapulce (''Sabor''). Savukārt karalis apņēmās horvātu zemes aizstāvēt no ārējiem ienaidniekiem. |
Skat. arī: [[Pacta conventa]] | Skat. arī: [[Pacta conventa]] |
Pašreizējā versija, 2013. gada 27. februāris, plkst. 15.54
Križivackas ūnija (lat. Pacta conventa - "līguma norunas, papildu vienošanās"; kr. Криживацкая уния) - 1102. gadā noslēgta vienošanās starp Ungārijas karali Kolomanu un 14 horvātu novadu (izņemot Dalmāciju) vadoņiem par abu karalistu apvienošanu personālūnijā, izveidojot Ungārijas lielkaralisti (lat. Archiregnum Hungaricum). Vienošanās paredzēja, ka horvātu bruņniecība bija atbrīvota no nodevām kroņa labā, to vietā pildot militāru dienestu horvātu zemēs (par dienestu ārpus tām saņem algu), karali horvātu zemēs kā vietvaldis pārstāv bans, horvātus pārstāv pārstāvju sapulce (Sabor). Savukārt karalis apņēmās horvātu zemes aizstāvēt no ārējiem ienaidniekiem.
Skat. arī: Pacta conventa
Literatūra par šo tēmu
- Bak J.M. Pacta conventa. // Lexikon zur Geschichte Südosteuropas. / Hösch, E., K. Nehring, H. Sundhaussen Hrsg. - Böhlau, 2004, S. 510