Atšķirības starp "2. Ziemeļlatvijas eskadrons" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. februāris, plkst. 05.51

Latvijas armijas 2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons - Latvijas bruņoto spēku vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, sākta formēt maijā (pavēle 20.06.1919.) Kauguru muižā pie Valmieras, bet pēc 29. jūlija Kalnmuižā pie Cēsīm. Formēšanu uzticēja ritmeistaram Goldfeldam, kurš aprīlī zvejnieku laivā bija šķērsojis Rīgas jūras līci un pievienojās Ziemeļlatvijas brigādei. Komandieri:

• ritmeistars Goldfelds Otto (05.1919.-27.06.1919.).
• poručiks Blūms (27.06.1919.-18.08.1919.)

08.08.1919. eskadrons - 6 virsnieki un 118 vīri (11 zirgi), - ieradās Rīgā, kur eskadronu apvienoja ar 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadronu un pārdēveja par "Vidzemes divīzijas atsevišķo eskadronu". Tas ālāk piedalījās cīņās ar bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.

Literatūra par šo tēmu

• Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 137., 223. lpp. ISBN 9984-00-395-7
• Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
• Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
• Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
• Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
• Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
• Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
• Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
• Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
• Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

Resursi internetā par šo tēmu

• 1. jātnieku pulka 20 gadi. // Latvijas kareivis. Nr.147., 05.07.1939., 2.-3. lpp.
• Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu