Atšķirības starp "2. Ziemeļlatvijas eskadrons" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
Latvijas armijas '''2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons''' - Latvijas bruņoto spēku vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, sākta formēt maijā (pavēle 20.06.1919.) Kauguru muižā pie Valmieras, bet pēc 29. jūlija Kalnmuižā pie Cēsīm. Formēšanu uzticēja ritmeistaram Goldfeldam, kurš aprīlī zvejnieku laivā bija šķērsojis Rīgas jūras līci un pievienojās [[Ziemeļlatvijas brigāde]]i. Komandieri: | Latvijas armijas '''2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons''' - Latvijas bruņoto spēku vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, sākta formēt maijā (pavēle 20.06.1919.) Kauguru muižā pie Valmieras, bet pēc 29. jūlija Kalnmuižā pie Cēsīm. Formēšanu uzticēja ritmeistaram Goldfeldam, kurš aprīlī zvejnieku laivā bija šķērsojis Rīgas jūras līci un pievienojās [[Ziemeļlatvijas brigāde]]i. Komandieri: | ||
| − | * [[ritmeistars]] Goldfelds Otto (05.1919.- | + | * [[ritmeistars]] Goldfelds Otto (05.1919.-08.1919.). |
| − | |||
| − | 08.08.1919. eskadrons - 6 virsnieki un 118 vīri (11 zirgi), - ieradās Rīgā | + | Eskadrona formēšana ritēja ļoti lēni, jo trūka zirgu. 08.08.1919. eskadrons - 6 virsnieki un 118 vīri (11 zirgi), - ieradās Rīgā, kur eskadronu apvienoja ar [[Jurko eskadrons|1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadronu]] un pārdēveja par "[[Vidzemes divīzijas atsevišķais eskadrons|Vidzemes divīzijas atsevišķo eskadronu]]". Tas tālāk piedalījās cīņās ar [[bermontieši]]em un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 20. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
* Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp. | * Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp. | ||
* Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928. | * Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928. | ||
| + | * Jēkabsons E. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919.-1921. gadā. // Latvijas kara muzeja gadagrāmata. 2005., Nr. V | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 28. februāris, plkst. 19.11
Latvijas armijas 2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons - Latvijas bruņoto spēku vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, sākta formēt maijā (pavēle 20.06.1919.) Kauguru muižā pie Valmieras, bet pēc 29. jūlija Kalnmuižā pie Cēsīm. Formēšanu uzticēja ritmeistaram Goldfeldam, kurš aprīlī zvejnieku laivā bija šķērsojis Rīgas jūras līci un pievienojās Ziemeļlatvijas brigādei. Komandieri:
- ritmeistars Goldfelds Otto (05.1919.-08.1919.).
Eskadrona formēšana ritēja ļoti lēni, jo trūka zirgu. 08.08.1919. eskadrons - 6 virsnieki un 118 vīri (11 zirgi), - ieradās Rīgā, kur eskadronu apvienoja ar 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadronu un pārdēveja par "Vidzemes divīzijas atsevišķo eskadronu". Tas tālāk piedalījās cīņās ar bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Literatūra par šo tēmu
- Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 137., 223. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
- Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
- Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
- Jēkabsons E. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919.-1921. gadā. // Latvijas kara muzeja gadagrāmata. 2005., Nr. V
