Atšķirības starp "Latgales artilērijas pulks" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Latvijas armijas '''Latgales artilērijas pulks''' - Latvijas armijas vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, saformēta 02.01.1920. Komandieri: | + | [[Attēls:LatgalesArtilerijasPulka_nozime.png|right|thumb|200px|]] |
| + | Latvijas armijas '''Latgales artilērijas pulks''' - Latvijas armijas vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, saformēta 02.01.1920. no [[7. artilērijas divizions|7. artilērijas diviziona]]. Komandieri: | ||
* kapteinis K.Bankins (02.1920.-10.1921.) | * kapteinis K.Bankins (02.1920.-10.1921.) | ||
* pulkvedis P.Kire (10.1921.-1925.) | * pulkvedis P.Kire (10.1921.-1925.) | ||
| − | * pulkvedis R.Gundars (1925.-05.1932.) | + | * pulkvedis R.Gundars (''Reinis Stučka'', 1925.-05.1932.) |
* pulkvedis V.Dūms (05.1932.-10.1936.) | * pulkvedis V.Dūms (05.1932.-10.1936.) | ||
| − | * pulkvedis J.Žīds (10.1936.-1940.) | + | * pulkvedis J.Žīds (''Schīds'', 10.1936.-1940.) |
| − | Jau 04.01.1920. pulka 1. baterija piedalījās kaujā par Nīcgales dzelzceļa stacijas ieņemšanu un Daugavas forsēšanu; 13.01. pulks piedalījās kaujā pie Marienhauzenas (mūsd. Viļaka) un Borkovo (mūsd. Barkava) muižas; 18.01. kaujā pie Grešnaja Goras (Abrenes novadā) u.c. 13.01.1920. pulkam tika pievienota (kā 4. baterija) 7. artilērijas diviziona 1. baterija. Turpmāk pulka daļas piedalījās visās kaujās līdz pat Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumam 11.08.1920.). 11.1920. pulks tika pārdislocēts uz Kārsavu, pēc tam bāzējās Rēzeknē, Viļakā un Malnavā, bet no 11.1921. - Krustpilī. 15.02.1921. pulkā iekļāva (kā 5. baterija) bij. [[Kurzemes artilērijas pulks|Kurzemes art. pulka]] bateriju. 1923. gadā papildus tika izveidota 6. baterija, bet 1931. gadā - zenītartilērijas baterija. | + | Jau 04.01.1920. pulka 1. baterija piedalījās kaujā par Nīcgales dzelzceļa stacijas ieņemšanu un Daugavas forsēšanu; 13.01. pulks piedalījās kaujā pie Marienhauzenas (mūsd. Viļaka) un Borkovo (mūsd. Barkava) muižas; 18.01. kaujā pie Grešnaja Goras (Abrenes novadā) u.c. 13.01.1920. pulkam tika pievienota (kā 4. baterija) 7. artilērijas diviziona 1. baterija. Turpmāk pulka daļas piedalījās visās kaujās līdz pat Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumam 11.08.1920.). 11.1920. pulks tika pārdislocēts uz Kārsavu, pēc tam bāzējās Rēzeknē, Viļakā un Malnavā, bet no 11.1921. - Krustpilī. 15.02.1921. pulkā iekļāva (kā 5. baterija) bij. [[Kurzemes artilērijas pulks|Kurzemes art. pulka]] bateriju. 1923. gadā papildus tika izveidota 6. baterija, bet 1931. gadā - zenītartilērijas baterija. Miera laikā artilērijas pulks sastāvēja no diviem divizioniem (katrā divizionā pa trīs baterijām: divas lielgabalu un viena haubiču) un kopā pulkā bija 16 lielgabalu un astoņas haubices. Pārējās pulkam pierakstītās artilērijas vienības glabājās iekonservētas noliktavās un bija paredzētas kara gadījumā trešā diviziona formēšanai. |
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 639. artilērijas pulks (kom. pulkvedis J.Žīds). | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 639. artilērijas pulks (kom. pulkvedis J.Žīds). | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Kurzemes artilērijas pulks]], [[Zemgales artilērijas pulks]], [[Vidzemes artilērijas pulks]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 161. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 161. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| − | * | + | * Latgales artilērijas pulka gada svētki. // Latvijas Kareivis. 30.09.1930. |
| + | * Šodien Latgales artilerijas pulka 20. gada svētki. // Daugavas Vēstnesis. 30.09.1930. | ||
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.) | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.) | ||
| − | |||
| − | |||
* Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.) | * Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.) | ||
* Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008. | * Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008. | ||
| − | |||
* Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928. | * Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| − | * [http://www. | + | * [http://www.bdaugava.lv/?kat=1&news_id=7859 Bērziņa Iluta. Latgales Artilērijas pulkam — 90. // Brīvā Daugava. 24.09.2009] |
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Latvijas armijas vienības]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 3. marts, plkst. 11.31
Latvijas armijas Latgales artilērijas pulks - Latvijas armijas vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 02.01.1920. no 7. artilērijas diviziona. Komandieri:
- kapteinis K.Bankins (02.1920.-10.1921.)
- pulkvedis P.Kire (10.1921.-1925.)
- pulkvedis R.Gundars (Reinis Stučka, 1925.-05.1932.)
- pulkvedis V.Dūms (05.1932.-10.1936.)
- pulkvedis J.Žīds (Schīds, 10.1936.-1940.)
Jau 04.01.1920. pulka 1. baterija piedalījās kaujā par Nīcgales dzelzceļa stacijas ieņemšanu un Daugavas forsēšanu; 13.01. pulks piedalījās kaujā pie Marienhauzenas (mūsd. Viļaka) un Borkovo (mūsd. Barkava) muižas; 18.01. kaujā pie Grešnaja Goras (Abrenes novadā) u.c. 13.01.1920. pulkam tika pievienota (kā 4. baterija) 7. artilērijas diviziona 1. baterija. Turpmāk pulka daļas piedalījās visās kaujās līdz pat Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumam 11.08.1920.). 11.1920. pulks tika pārdislocēts uz Kārsavu, pēc tam bāzējās Rēzeknē, Viļakā un Malnavā, bet no 11.1921. - Krustpilī. 15.02.1921. pulkā iekļāva (kā 5. baterija) bij. Kurzemes art. pulka bateriju. 1923. gadā papildus tika izveidota 6. baterija, bet 1931. gadā - zenītartilērijas baterija. Miera laikā artilērijas pulks sastāvēja no diviem divizioniem (katrā divizionā pa trīs baterijām: divas lielgabalu un viena haubiču) un kopā pulkā bija 16 lielgabalu un astoņas haubices. Pārējās pulkam pierakstītās artilērijas vienības glabājās iekonservētas noliktavās un bija paredzētas kara gadījumā trešā diviziona formēšanai.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 639. artilērijas pulks (kom. pulkvedis J.Žīds).
Skat. arī: Kurzemes artilērijas pulks, Zemgales artilērijas pulks, Vidzemes artilērijas pulks
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 161. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latgales artilērijas pulka gada svētki. // Latvijas Kareivis. 30.09.1930.
- Šodien Latgales artilerijas pulka 20. gada svētki. // Daugavas Vēstnesis. 30.09.1930.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
