Atšķirības starp "Vikingi" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 6. novembris, plkst. 09.37

vikingu pārvietošanās virzieni

Vikingi - skandināvu un Baltijas jūras baseina izcelsmes pirāti un tirgotāji viduslaikos. Jūrasbraucēji un piekrastes sirotāji - lielāko tiesu cīnījās kā kājnieki. Krievu historiogrāfijā vikingi tiek dēvēti par "varjagiem" (kr. варяги - no biz.gr. barangoi, senskand. vaeringjar - iespējams, no vringjar - "zobenu vīri" vai no vaeringi - "uzticamie"). Mūsdienu latviešu historiogrāfijā to nelieto, bet novecojušā literatūrā no pagājušā gadsimta pirmās puses un vidus termins vēl sastopams. Tas līdzīgi kā Francijā, Normandijā apmetušos vikingus dēvē par "normaņiem".

Periodizācija

vikingu kuģa atliekas muzejā

Vikingu laikmetu, jeb skandināvu pāreju no barbarisma uz valstiskumu vikingu ekspansijas aspektā, jāiedala vismaz trijos visai atšķirīgos periodos:

• agrais vikingu laikmets (laiks no 793. līdz 891. gadam) – neatkarīgu, pašorganizējošos “brīvo karadraudžu” darbība, kas sākās ar Ziemeļeiropas piekrastes sirojumiem, un izvērtās par visai vērienīgām aizjūras ekspedīcijām (šis etaps beidzās ar vikingu sagrāvi pie Lōvanē 891. gadā), asinsradniecības un novadniecības morāles laiks;
• vidējais vikingu laikmets (laiks no 891. līdz 980. gadam) – ārējās ekspansijas panīkums, valstu veidošanās un iekšējās cīņas par varu Skandināvijā, valsts veidošanās, sabiedrības noslāņošanās;
• vēlais vikingu laikmets (laiks no 980. līdz 1066. gadam) - skandināvu karalistu savstarpējā cīņa, “brīvo karadraudžu” izzušana un “konungu-vikingu” ekspansija.

Katrā no šiem laika posmiem vikingu darbība, dzīvesveids un sociālā struktūra (līdz ar to sociālās attiecības) atšķiras, tāpēc visai grūti runāt par vikingu fenomenu kā par galīgu, nemainīgu un viegli aprakstāmu struktūru. Pie tam visai grūti, dažbrīd pat neiespējami nošķirt vikingus no pārējiem skandināviem, ar kuriem tos saistīja ciešas kultūras, radniecības un sociālās saites.

Literatūra

• Fritz Askeberg: Norden och kontinenten i gammal tid. Studier i forngermansk kulturhistoria. Almqvist & Wiksell, Uppsala 1944.
• Thorsten Capelle: Die Wikinger. Kultur und Kunstgeschichte. Wissenschaftliche Buchgemeinschaft, Darmstadt 1986.
• Heinrich Fichtenau: Lebensordnungen des 10. Jahrhunderts. Studien über Denkart und Existenz im einstigen Karolingerreich. Dtv, München 1994, ISBN 3-423-04577-9.
• Johannes Fried: Die Formierung Europas 840-1046. Oldenbourg Verlag, München 2007, ISBN 978-3-486-49703-8 (Oldenbourg Grundriss der Geschichte, Bd. 6).
• James Graham-Campbell: Das Leben der Wikinger. Krieger, Händler und Entdecker. Nikol VG, Hamburg 2002, ISBN 3-933203-45-7.
• James Graham-Campbell (Hrsg.): Die Wikinger (Weltatlas der alten Kulturen). Christian-Verlag, München 1994, ISBN 3-88472-242-5.
• Wilhelm und Jakob Grimm: Deutsches Wörterbuch. Dtv, München 2000, ISBN 3-423-05945-1 (Repr. d. Ausg. München 1960)
• Martin Kaufhold: Europas Norden im Mittelalter. Die Integration Skandinaviens in das christliche Europa (9.–13. Jh.). Primus-Verlag, Darmstadt 2001, ISBN 3-89678-418-8.
• Angus Konstam: Die Wikinger. Geschichte, Eroberungen, Kultur. Tosa Verlag, Wien 2005, ISBN 3-85492-692-8 (früherer Titel Atlas der Wikinger).
• Magnus Magnusson: Die Wikinger. Geschichte und Legende. Albatros-Verlag, Düsseldorf 2007, ISBN 978-3-491-96188-3.
• Konrad Maurer: Die Bekehrung des Norwegischen Stammes zum Christenthume in ihrem geschichtlichen Verlauf quellenmäßig geschildert. Zeller Verlag, Osnabrück 1965 (Repr. d. Ausg. München 1855).
• Erik Moltke: Danmarks runeindskrifter (= DR). Kopenhagen 1942.
• Peter Andreas Munch: Det norske Folks Historie. Bd. I, 1 (1852).
• Emil Ploss: Siegfried - Sigurd, der Drachenkämpfer. Untersuchungen zur german.-dt. Heldensage. Böhlau, Köln 1966.
• Peter Sawyer (Hrsg.): Die Wikinger. Geschichte und Kultur eines Seefahrervolkes. Siedler Verlag, Berlin 2002, ISBN 3-88680-641-3
• Georg Scheibelreiter: Die barbarische Gesellschaft. Mentalitätsgeschichte der europäischen Achsenzeit, 5.–8. Jh. Primus-Verlag, Darmstadt 1999, ISBN 3-89678-217-7.
• Klaus Schroeter: Entstehung einer Gesellschaft. Fehde und Bündnis bei den Wikingern. Berlin: 2002, ISBN 3-49602-543-3
• Fredrik Svanberg: Vikingatiden i Skåne. Historiska Media, Lund 2000, ISBN 91-89442-04-0.
• Dominik Waßenhoven: Skandinavier unterwegs in Europa (1000–1250). Untersuchungen zu Mobilität und Kulturtransfer auf prosopographischer Grundlage. Akademie Verlag, Berlin 2006, ISBN 978-3-05-004285-5.
• Robert Wernick u. a.: Die Wikinger. Bechtermünz, Eltville 1992, ISBN 3-86047-033-7.
• Horst Zettel: Das Bild der Normannen und der Normanneneinfälle in westfränkischen, ostfränkischen und angelsächsischen Quellen des 8. bis 11. Jahrhunderts. Fink, München 1977, ISBN 3-7705-1327-4 (zugl. Dissertation, Universität Erlangen 1972).
• Downham, Clare, Viking Kings of Britain and Ireland: The Dynasty of Ívarr to AD 1014. Dunedin Academic Press, 2007. ISBN 1903765890
• Hadley, D.M., The Vikings in England: Settlement, Society and Culture. Manchester University Press, 2006. ISBN 0719059828
• Hall, Richard, Exploring the World of the Vikings. Thames and Hudson, 2007. ISBN 9780500051443
• Roesdahl, Else. The Vikings. Penguin, 1998. ISBN 0140252827
• Sawyer, Peter, The Age of the Vikings (second edition) Palgrave Macmillan, 1972. ISBN 0312013655

Resursi internetā par šo tēmu

• Wargaming Scandinavian Battles
• Vikingi - Lielbritānijas pamatskolu mācību materiāls (angļu val.)
• Borgas Vikingu muzejs (angļu val.)
• Vikingi Lielbritānijā ( Londonas muzeja materiāli, angļu val.)

• Vikingi kā kultūrfenomens viduslaiku Eiropā (vācu val.)
• Universität Tübingen, Studium zu Wikingerzeit (vācu val.)
• Norvēģu vikingi, īss pārskats (vācu val.)

• Heimskringla - vikingi kā kultūrfenomens (norvēģu val.)

• Фьорд - viduslaiku Skandināvijai veltīts resurss (krievu val.)
• Гуревич А.Я. Викинги. (krievu val.)
• Norroen Dyrd - viduslaiku Skandināvijai veltīts resurss (krievu val.)
• Ульвдалир - viduslaiku Skandināvijai veltīts resurss (krievu val.)
• Выборг - vikingiem veltīta resursa daļa (krievu val.)