Atšķirības starp "Livonijas Zobenbrāļu ordenis" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 32. rindiņa: | 32. rindiņa: | ||
****** pusbrālis jeb seržants | ****** pusbrālis jeb seržants | ||
|} | |} | ||
| − | '''Kristus bruņniecības brālība Livonijā''' (lat. ''Fratres miliciae Christi de Livonia | + | '''Kristus bruņniecības brālība Livonijā''' (lat. ''Fratres miliciae Christi de Livonia'') - katoļu mūku-bruņinieku [[ordenis]] Austrumeiropā, kas XIII gs. [[Livonija|Livonijā]] izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas [[bīskaps]] Alberts un [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] [[abats]] Teodorihs Livonijas iekarošanai un [[Pagāni|pagānu]] kristīšanai. Pirmais mūku-bruņinieku ordenis, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona. Ordeņa statūti veidoti pēc [[Templiešu ordenis|Tempļa ordeņa]] statūtu parauga. Atšķirībā no Templiešu ordeņa, kas pakļāvās tieši pāvestam Zobenbrāļu ordenis bija episkopālais ordenis, t.i. atradās Rīgas bīskapa pakļautībā. Vēlāk, ap 1212. gadu, lai izkļūtu jau no pakļautības Rīgas bīskapam Ordenis panāca, ka arhibīskapa [[sizerens]] [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[imperators]] Otons II ņem to savā tiešā aizsardzībā kā [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]] (gan paturot spēkā visas iepriekšējās saistības ar arhibīskapu). Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi (''Milites Dei'' - "Dieva bruņinieki"), kas ievēlēja [[Kapituls|kapitulu]] un [[Mestrs|mestru]]. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram. Bez tam ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji. Lai kļūtu par ordeņbrāli vajadzēja dot šķīstības, paklausības un nabadzības zvērestu, kas nozīmēja atteikšanos no privātīpašuma, [[Celibāts|celibāta]] ievērošanu un bezierunu paklausību. Līdzīgi kā Templiešu ordenī arī zobenbrāļiem vajadzēja dot ceturto zvērestu - visu dzīvi veltīt cīņai ar neticīgajiem. Bruņinieki valkāja baltu tuniku un baltu apmetni, kuram krūšu kreisajā pusē bija sarkans templiešu krusts, zem kura vertikāls sarkans zobens. Brāļu garīdznieku apģērbs bija cieša balta tunika ar sarkanu krustu uz krūtīm (tiem vajadzēja arī skūt bārdas). Pusbrāļi jeb kalpotājbrāļi (''servi fratrura militiae'') tērpās melnā tunikā ar sarkanu krustu un zobenu uz krūtīm. 1207. gadā ordenis panāca, ka tā valdījumā tiek nodota 1/3 no iekarotajām teritorijām, kas ļāva izveidot ordeņa valsti, kā arī deva deva regulārus un arvien pieaugošus ienākumus. Pēc sagrāves 1236. gadā [[Saules kauja|kaujā pie Saules]] Ordenis 1237. gadā atzina nespēju pastāvēt tālāk, un 12. maijā ar pāvesta [[Gregors IX (pāvests)|Gregora IX]] rīkojumu tika pievienots [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenim]], tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā. |
| + | |||
| + | ==== Ordeņa nosaukums citās valodās: ==== | ||
| + | |||
| + | * vāc. ''Brüder der Ritterschaft Christi von Livland'', vai ''Schwertbrüderorden'' | ||
| + | * angl. ''Livonian Brothers of the Sword'', vai ''Order of Swordbrothers'' | ||
| + | * kr. ''Орден Братья Христова Воинства'', vai ''Орден меченосцев'' | ||
== Galerija== | == Galerija== | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 6. novembris, plkst. 12.12
 
| |
| dibināts | 1202. |
| valsts | 1207.-12.05.1237. |
| devīze | Helfen. Wehren. Heilen. (Palīdzēt. Aizsargāt. Dziedināt.) |
| sizereni |
|
| hierarhija | |
Kristus bruņniecības brālība Livonijā (lat. Fratres miliciae Christi de Livonia) - katoļu mūku-bruņinieku ordenis Austrumeiropā, kas XIII gs. Livonijā izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas bīskaps Alberts un cisterciešu abats Teodorihs Livonijas iekarošanai un pagānu kristīšanai. Pirmais mūku-bruņinieku ordenis, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona. Ordeņa statūti veidoti pēc Tempļa ordeņa statūtu parauga. Atšķirībā no Templiešu ordeņa, kas pakļāvās tieši pāvestam Zobenbrāļu ordenis bija episkopālais ordenis, t.i. atradās Rīgas bīskapa pakļautībā. Vēlāk, ap 1212. gadu, lai izkļūtu jau no pakļautības Rīgas bīskapam Ordenis panāca, ka arhibīskapa sizerens Sv. Romas impērijas imperators Otons II ņem to savā tiešā aizsardzībā kā vasaļvalsti (gan paturot spēkā visas iepriekšējās saistības ar arhibīskapu). Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi (Milites Dei - "Dieva bruņinieki"), kas ievēlēja kapitulu un mestru. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram. Bez tam ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji. Lai kļūtu par ordeņbrāli vajadzēja dot šķīstības, paklausības un nabadzības zvērestu, kas nozīmēja atteikšanos no privātīpašuma, celibāta ievērošanu un bezierunu paklausību. Līdzīgi kā Templiešu ordenī arī zobenbrāļiem vajadzēja dot ceturto zvērestu - visu dzīvi veltīt cīņai ar neticīgajiem. Bruņinieki valkāja baltu tuniku un baltu apmetni, kuram krūšu kreisajā pusē bija sarkans templiešu krusts, zem kura vertikāls sarkans zobens. Brāļu garīdznieku apģērbs bija cieša balta tunika ar sarkanu krustu uz krūtīm (tiem vajadzēja arī skūt bārdas). Pusbrāļi jeb kalpotājbrāļi (servi fratrura militiae) tērpās melnā tunikā ar sarkanu krustu un zobenu uz krūtīm. 1207. gadā ordenis panāca, ka tā valdījumā tiek nodota 1/3 no iekarotajām teritorijām, kas ļāva izveidot ordeņa valsti, kā arī deva deva regulārus un arvien pieaugošus ienākumus. Pēc sagrāves 1236. gadā kaujā pie Saules Ordenis 1237. gadā atzina nespēju pastāvēt tālāk, un 12. maijā ar pāvesta Gregora IX rīkojumu tika pievienots Teitoņu ordenim, tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā.
Satura rādītājs
Ordeņa nosaukums citās valodās:
- vāc. Brüder der Ritterschaft Christi von Livland, vai Schwertbrüderorden
- angl. Livonian Brothers of the Sword, vai Order of Swordbrothers
- kr. Орден Братья Христова Воинства, vai Орден меченосцев
Galerija
mestra zīmogs
bruņinieks
bruņinieks
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
- Indriķa hronika. / Tulk.: Feldhūns, Ā., priekšv. Un koment. Mugurēvičs, Ē. - Zinātne: Rīga, 1993.
- Atskaņu hronika. / No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. - Zinātne: Rīga, 1998.
- Latvijas vēstures avoti. 2. sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. Red. Švābe, A. - Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937. 1. burtn.
- Zeļenkovs, A. Kas bija zobenbrāļi? // Lauku Avīze // pielikums Mājas Viesis. 24.02.2001., 12. lpp.
- Friedrich Benninghoven. Der Orden der Schwertbrüder: Fratres milicie Christi de Livonia. - Böhlau: Köln, 1965
- Alain Demurger. Die Ritter des Herrn. Geschichte der geistlichen Ritterorden. - Beck: München 2003, ISBN 3-406-50282-2
- Christiansen E. The Northern Crusades. - London, 1980
- Urban W. The Samogitian Crusade. - Chicago, 1989
- Бунге Ф.Г. Орден меченосцев. Сборник материалов и статей по истории Прибалтйского края. Том 2. - Рига, 1879. с.16.-44.
- Бредис М. Гибель ордена меча. - Издательство "Репроцентр-М", Москва, 2004
Resursi internetā par šo tēmu
- Dedumietis D. Zobenbrāļu ordenis (1202.-1237.) - historia.lv
- Dokumenti pie šķirkļa Zobenbrāļu ordenis - historia.lv
- Zobenbrāļu ordenis - Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture.
- Vācu ordeņa virsmestra Hartmaņa no Heldrunges vēstījums par Livonijas Zobenbrāļu ordeņa pievienošanu ar Vācu bruņinieku ordeni.
- Schwertbrüderorden. (1202-1237)
- Hermanni de Wartberge Chronicon Livoniae über Litauen im Zusammenhang mit den Daten der Archäologie
- Livland 1198-1260
- Die Feldzüge der deutschen Ritter im Baltikum
- Letter by Pope Gregory IX. In Latin. Hosted by the National Archive of Finland.
- Documents relating to the Order of the Knights of Christ of Livonia ( Swordbrothers)
- Конопленко А. А. Роль ордена Меченосцев в немецком завоевании Ливонии.
- Бунге Ф.Г. Орден меченосцев. (Из „Baltische Geschichtsstudien von Dr. F. G. Bunge, 2-te Lieferung: Der Orden der Schwertbrüder, dessen Stiftung, Verfassung und Auflösung. Leipzig, 1875, s. 98)
- Конопленко А. А. Орден меченосцев в политической истории Ливонии. - Саратов, 2005
- Замки Ордена меченосцев и Ливонского ордена
- Конарски-Миколаевич M. О звездах, крестах и мечах в символике рыцарских орденов. Несколько замечаний на полях статьи Александра Иванова в "PARA BELLUM" №8, 07-09.99, СПб
- Римша Р. Орден Меченосцев – Добжиньский орден (сравнение символики)
